Šonedēļ ne tikai Baltijas valstis, bet visu Ziemeļeiropu pārņēmusi īsta svelme. Daudzviet Skandināvijas valstīs pārspēti karstuma rekordi – pat aiz Polārā loka temperatūras stabiņš pārsniedzis plus 30 grādu atzīmi. Sinoptiķi prognozē, ka nekas vēl nav beidzies, arī nākamnedēļ būs sutīgs – gan dienās, gan naktīs. Gaidāmi arī pērkona negaisi.
Šī vasara ir pārsteidzoša daudzējādā ziņā. Sākot ar to, ka karstums un sausums Latvijā sākās tik agri - maijā. Laika vērotājs Vilis Bukšs atzīst, ka pirmo reizi 43 novērojumu gados pieredzējis tik agru liepu ziedēšanu. Pērn tas noticis mēnesi vēlāk, kas savukārt bijis pretējais rekords. Un tādas - tik lielas novirzes - tiešām esot kas nepierasts. Viņš jūlija izskaņu un augustu sola gana siltu un saulainu. Joprojām daudzviet - arī sausu. Tas šogad attiecināms gandrīz uz visu Ziemeļeiropu.
Ne tikai karstums, bet ilgstošais sausums nesis lielu pārbaudījumu zemniekiem un arī ugunsdzēsējiem.
Ja Vidusjūras un Balkānu reģionā, tāpat arī Pireneju pussalā jūlija svelme ar 30 grādiem nav nekas īpašs, tad Skandināvijā šāda parādība ir reta. Turklāt arī teritorijas aiz Polārā loka pārņēmis anomāls karstums. To liecina meteoroloģisko dienestu dati: 18. augustā Norvēģijā no 299 laika novērošanas stacijām vairāk par 30 grādiem fiksēts 100 vietās, Somijā no 185 - 100, Zviedrijā no 172 - 100. Pat pusnaktī temperatūra saglabājusies kā tropos - Batsfordā, kas ir Norvēģijas tālākais apdzīvotais punkts ziemeļos, bijis plus 26. Arī turpmākajās dienās vēsāks laiks netiek solīts ne Stokholmā, ne Helsinkos, ne Oslo - no plus 25 līdz 30. Tāpat citviet Eiropā un ziemeļrietumu Krievijā situācija ir līdzīga, vēsāks ir vien Īrijā - no 17 līdz 23 grādiem. Taču, ja gribas izjust rudenīgu dzestrumu, jādodas uz Islandi, kur Reikjavīkā ir plus 11.
Ne tikai karstums, bet ilgstošais sausums nesis lielu pārbaudījumu zemniekiem un arī ugunsdzēsējiem. Latvijā Valdgales pagastā vairākas dienas deg kūdra un mežs, mājas nācies atstāt tuvējā ciema ļaudīm. Taču ar daudz lielākiem «sarkanā gaiļa» izraisītiem postījumiem cīnās Zviedrijā, kur šobrīd 35 vietās deg mežs. Jemtlandē tie ir vislielākie - 2500 hektāru jau ir izdeguši, un ik minūti liesmas pārņem vēl desmit kvadrātmetru. Tas licis valsts vadībai lūgt palīdzību Eiropas Savienībai. No Itālijas ieradušās divas ugunsdzēsēju lidmašīnas, no Norvēģijas - seši helikopteri, taču ir vajadzīgi vēl papildspēki, lai tiktu galā ar ugunsgrēkiem. Diemžēl arī tuvākajā laikā tur lietus tiek solīts maz. Karstums, kas Skandināvijā bijis vēl intensīvāks nekā Baltijas valstīs, tik drīz nemazināsies. Latvijā tomēr līdz šim bijis mazliet mitrāks, līdz ar to arī mazliet vēsāks, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa. Taču kopumā nākamnedēļ būs līdzīgi laika apstākļi, kādi tie bija šonedēļ, jo gaisa masas nemainīsies, tāpēc karstākas dienas mīsies ar tikai mazliet vēsākām, kad būs vairāk mākoņu. Būs arī tā sauktās tropiskās naktis, kad nav vēsāks par 20 grādiem. Tādu sutoņu savulaik mūsu senči sauca par bula laiku.
Gaidāmi arī negaisi. Viduseiropas valstīs tie jau paplosījušies īpaši neganti. 48 stundu laikā tika fiksēti 512 000 zibens spērienu. Daudzviet bija pamatīgas lietus gāzes, kas atnesa plūdus, daudzviet tika piedzīvota krusa un pat atsevišķi tornādo. Tādas dabas parādības Rietumeiropu (it īpaši Franciju, Itāliju) var piemeklēt arī šajās brīvdienās un nedēļas sākumā, bet otrajā pusē - Balkānus, Grieķiju, Ukrainu, Krievijas rietumu reģionus, teic L. Krūmiņa, piebilstot, ka arī Latvijā dažās dienās ir iespējami gan negaisi, gan stiprs vējš un krusa.