Konkurences padome nākusi klajā ar kaitniecisku priekšlikumu – transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli nodot autoservisiem. Pašlaik CSDD uzraudzītā tehnisko apskašu sistēma darbojas priekšzīmīgi un klientam draudzīgi. Konkurences padome, rupji lobējot autoservisu biznesu, iecerējusi to sagraut.
Kādas ir sekas Konkurences padomes pārprastajām rūpēm par taisnību pasaulē, uzskatāmi var vērot lidostā Rīga. Kad padome paziņoja, ka taksometru biznesu nedrīkst iegrožot, barjera pie tā dēvētā zelta kilometra tika aizvākta. Tagad ikviens var uzdoties par taksistu, pakalpojuma cenas uzskrējušas debesīs, pasažieri tiek vesti ar vecām grabažām, īsi pārbraucieni tiek vienkārši atteikti un visu šo haosu uzrauga bandīti. Ja piepildīsies Konkurences padomes scenārijs, tas pats notiks ar tehniskajām apskatēm.
Brīvais tirgus šim pakalpojumam nozīmēs cenu pieaugumu, kvalitātes kritumu un nenovēršami - korupciju.
CSDD ar šo ligu cīnījās daudzus gadus, un šobrīd mēģinājumi izlaist cauri apskatei sagrabējušu lūzni ir reti un vairākumā gadījumu neveiksmīgi. Konkurences padome tiešā tekstā piedāvā legalizēt šo korupciju caur autoservisiem. Tie paši remontēs un tie paši tehniskās apskates uzlīmes dos. Vai pārdos. Preses paziņojumā tas skaidrots sekojoši:
«Lai novērstu valsts nepamatotu iejaukšanos tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, novērstu konkurences ierobežojumus un negatīvo ietekmi uz patērētājiem, Konkurences padome rosina šo tirgu atvērt brīvai konkurencei. Kā optimālo sistēmu konkrētajam tirgum iestāde piedāvā valstij saglabāt uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr pakalpojuma sniegšanu uzticēt privātajam sektoram - servisiem un remontdarbnīcām -, kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli.»
Auto asociācija pret
No kurienes aug kājas šai absurdajai idejai, īsti nav skaidrs. Padome atsaucas uz 30% aptaujāto servisu, taču nemin, cik tad aptaujāti - trīs vai trīsdesmit. Taču zīmīgi, ka Auto asociācija, kurā biedrojas jauno automašīnu dīleri un servisa pakalpojumu sniedzēji, nemaz neprasa savu biedru vārdā pieeju šā pakalpojuma sniegšanai. Kā Neatkarīgajai paskaidro
sabiedriskās organizācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš, esot dzirdētas tādas virtuves sarunas, taču Latvijā nemaz nav sertificētu servisu, kas spētu sniegt šādu pakalpojumu. Turklāt CSDD pakalpojums ir kvalitatīvs, un, kas attiecas uz cenu, kas hipotētiski dižas konkurences apstākļos varētu kristies, ieguvums būtu simbolisks. Eiro, varbūt divi, jo lielo summu, ko mašīnas īpašnieks atstāj kasē, veido nodokļi un nodevas, nevis maksa par tehniskās apskates pakalpojumu. Rūtiņš arī spriež, ka servisiem ienākšanai šajā tirgū nāktos veikt lielas investīcijas iekārtās, un tas nenovēršami sadārdzinātu pakalpojumu.
Alimentu nemaksātāja ideja
Konkurences padome apgalvo, ka pieprasījums pēc brīvas pieejas šim pakalpojumam ir nācis no pašiem servisiem. Iespējams, ar to domāta iniciatīva sabiedrības iniciatīvu platformā Mana balss. 2016. gada 1. aprīlī nebūt ne kā joku kāds Ivo Stieģelis pieteica iniciatīvu: «Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana arī sertificētos autoservisos». Par viņu pašu internetā nekas daudz nav atrodams, vien fakts, ka viņš sievai nav maksājis alimentus un tāpēc 2015. gadā iekļauts Uzturlīdzekļu garantijas fonda parādnieku sarakstos.
Trīs gadu laikā Stieģeļa ideju atbalstījuši tikai 1492 cilvēki, tātad Konkurences padomei nav pamata apgalvot, ka sabiedrība pieprasa tehnisko apskati palaist brīvā tirgū. Gluži otrādi - CSDD klientu apmierinātības rādītāji ir ļoti augsti un tehniskā apskate tiek vērtēta kā viens no labākajiem valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem. Ātri, kvalitatīvi, pieejami. 2017. gada aptaujā noskaidrots, ka 98% CSDD klientu ir apmierināti ar saņemto pakalpojumu. Tas ir ārkārtīgi augsts rādītājs, ko ignorē Konkurences padome. Turklāt dara to, manipulējot ar datiem. Piemēram, apgalvojumos par pakalpojuma dārdzību Latvijā un salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Portugālei divreiz PVN noņemts nost, Somijai nav ierēķināta atgāzu pārbaude, kas ir atsevišķa pozīcija. Nav korekti vērtēts arī fakts, ka pie mums tehniskā apskate jāiziet reizi gadā, bet citur reizi divos. Turklāt tehniskā apskate autoservisos nav vis ierasta prakse visā Eiropā, bet vēsturisks izņēmums Nīderlandē.
Frizētavas nepavilks
Satiksmes ministrija un CSDD šobrīd sacer pieklājīgu atbildi Konkurences padomei, taču nav šaubu, ka tā būs kategoriski noraidoša. Tehniskā apskate ir sabiedrības drošības jautājums, ar ko nevar eksperimentēt līdzīgi kā ar takšiem lidostā. Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš ironizē - tad jau tikpat labi auto apskati varētu uzticēt frizētavām, instrumenti tajās taču arī ir: «Šī ir servisu lobēšana. Atklāta, rupja un CSDD pazemojoša.»
Pašlaik tehniskās apskates pakalpojumu nodrošina CSDD kopuzņēmumos ar četriem komersantiem. Nākotnē šī kārtība juridiski varētu mainīties, taču pilnīgi noteikti apskates jāsniedz akreditētiem autotehniskās ekspertīzes uzņēmumiem, nevis kaut kādiem servisiem vai frizētavām.