Uzņēmējiem sola viesstrādniekus
 
©Scanpix

Ekonomikas ministrija (EM) uzņēmusies darīt zināmas valdībai uzņēmēju prasības atvieglot viesstrādnieku ievešanu, ja vien tādas prasības atskanēs.

EM uzņēmusies līdz šā gada 30. oktobrim sagatavot valdībai priekšlikumus par to, vai un kā tieši paplašināt to 237 profesiju sarakstu, kurās nodarbinātos kopš šā gada 20. februāra vieglāk piesaistīt no ārzemēm. EM paziņojums par šādu aktivitāti skatāms arī Saeimas priekšvēlēšanu kontekstā kā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena un viņa partijas Jaunā Vienotība sveiciens uzņēmējiem, kuri pauž neapmierinātību, ka viņiem trūkst darbaspēka.

Lēmums atvieglot viesstrādnieku piesaistīšanu 237 profesijās skan daudzsološi, bet tik un tā nav skaidrs, vai Latvijā kopš tā laika parādījušies kaut 237 darbinieki, kuru šeit nebūtu bez valdības 20. februāra lēmuma.

Pagaidām tas ir tikai sveiciens, neuzņemoties nekādas pārbaudāmas saistības ne ministrijas, ne valdības vārdā. EM ziņojuma sagatavošana tiek solīta uz to laiku, kad Latvijā pēc jaunā Saeimas sastāva ievēlēšanas darbosies vēl vecās Saeimas pilnvarota valdība. Ap 30. oktobri varētu būt skaidrība vismaz par to, cik ilgi vēl vajadzēs gaidīt jauno valdību un kāda tā varētu būt. Proti, vai jaunā valdība pamatā būs vecā valdība pēc dažu ministru pārsēšanās citos krēslos, vai tomēr valdības personālais un partijiskais sastāvs piedzīvos būtiskas izmaiņas.

Ekonomikas ministrijai nav publiski lietojama skaidrojuma, kāpēc tā vispār apsolījusies interesēties, vai nevajadzētu grozīt šā gada sākumā pieņemtu lēmumu. Ministrijas preses pārstāve Elita Rubesa-Voravko Neatkarīgajai skaidroja, ka ministrija tagad tikai pievērsīsies datu vākšanai. Proti, tikšot aptaujāti uzņēmēji, vai viņiem netrūkst darbinieku un, ja trūkst, tad kādās profesijās. Šādas aptaujas paredzamo rezultātu jau tagad Neatkarīgajai pavēstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Rūta Grikmane. Aptaujai kaut kādā veidā jādara zināms valsts iestādēm, ka uzņēmējiem trūkst darbinieku tajās profesijās, kas prasa tikai sezonas darbu lauksaimniecībā, celtniecībā un ceļotāju apkalpošanā. Ja valdība tiešām uzņemsies atvieglot sezonas darbinieku piesaistīšanu no ārzemēm, tad to nāksies darīt, pārkāpjot 20. februāra profesiju saraksta ietvarus. Skaļu un ilgu strīdu rezultātā saraksts tika nomērķēts uz speciālistiem, kuri par savu kvalifikāciju saņem ne tikai salīdzinoši lielas algas, bet arī tiesības uz pastāvīgu darbu.

Lēmums atvieglot viesstrādnieku piesaistīšanu 237 profesijās skan daudzsološi, bet tik un tā nav skaidrs, vai Latvijā kopš tā laika parādījušies kaut 237 darbinieki, kuru šeit nebūtu bez valdības 20. februāra lēmuma.

Legālam darbam Latvijā ārzemniekiem ir vajadzīga termiņuzturēšanās (TUA) atļauja no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, bet PMLP preses pārstāvis Ģirts Pommers Neatkarīgajai norādīja, ka «uzskaiti vai atlasi tieši šīm profesijām PMLP neveic. Mēs atlasām un analizējam datus nozares griezumā, nevis konkrētas profesijas». Nekas gan netraucēja informēt par ārzemnieku pieplūdumu nozarēs, kas sarakstā pārstāvētas ar vairākām profesijām, bet visticamāk, ka PMLP šādu analīzi neveic vispār. PMLP tradīcija ir ik pēc sešiem mēnešiem sniegt pārskatu par šajā laikā izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaitu un pamatojumu sadalījumu, kurā darbs Latvijā ir tikai viens no daudziem iemesliem, kāpēc ārzemnieki drīkst uz šejieni pārcelties.

Vēl nav gatavs pārskats par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kuru laikā varēja parādīties 20. februāra lēmuma sekas. Ja tādas vispār ir, tad tās būs grūti atšķirt no kopējā strādājošo ārzemnieku skaita pieauguma, kas turpinās jau vairākus gadus pēc kārtas. 2017. gadā PMLP bija izsniegusi 2408 pirmreizējās TUA Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem un 677 tos pavadošam personām. Šādu dokumentu skaits attiecīgi par 337 un 70 pārsniedza 2016. gada rādītāju.