Nostādne, ka vienīgi farmaceits var būt aptiekas īpašnieks, ne tikai diskreditē uzņēmēja profesiju, bet jau pārskatāmā nākotnē var bremzēt farmācijas mazumtirdzniecības tirgus attīstību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, uzskata Aptieku attīstības biedrības aptaujātie ekonomikas eksperti.
Sabiedriskā organizācija aptaujāja Latvijā atzītus ekonomikas ekspertus pirms ceturtdien, 17.jūnijā, gaidāmā Saeimas lēmuma par grozījumiem Farmācijas likumā, kas noteiktu aptieku īpašumtiesību statusu pēc 2010.gada 31.decembra. Aptaujas mērķis bija izzināt iespējamās sekas, kādas minētais lēmums var atstāt uz nozari un valsts ekonomiku kopumā.
Kā aģentūru LETA informēja Aptieku attīstības biedrības sabiedrisko attiecību pārstāvis Klāvs Radziņš, aptaujātie eksperti viennozīmīgi norādījuši uz pašreiz spēkā esošā farmācijas likuma trūkumiem.
Piemēram, ekonomists Uldis Osis uzskata, ka Farmācijas likuma autori neizprot, kas ir uzņēmējs un ko nozīmē brīva uzņēmējdarbība. "Pieņēmums, ka katrs, kuram ir farmaceita diploms var būt arī īpašnieks un vadīt uzņēmumu ir, maigi izsakoties, naivs. Apmēram tikpat naivs kā, ja kāds ir labs uzņēmējs, noteikti būs arī labs farmaceits. Tādi gadījumi, protams, ir, bet tie drīzāk ir izņēmumi, jo katrai no šīm profesijām ir visai atšķirīga nepieciešamā profesionālā sagatavotība, dažāds ir vajadzīgais zināšanu un iemaņu saturs," uzskata Osis.
Pēc ekonomista domām, no piedāvātās pieejas izriet arī citi absurdi secinājumi. "Sanāk, piemēram, ka vienīgā iestāde valstī, ko es kā ekonomists, kā arī citi mani amata brāļi drīkstētu vadīt, ir ekonomikas institūts. Vai tiešām neviens ekonomists nedrīkstētu būt īpašnieks, nedrīkstētu vadīt kādu uzņēmumu? Katrs no mums darbojas kādā specializētā nozarē un pēc farmācijas likuma precedenta būtu jāprasa, lai it visu uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem būtu diploms konkrētajā specialitātē," sašutis Osis.
Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņa uzskata, ka ierobežojumi likumdošanā nekādi neveido konkurētspējīgu vidi, bet gan kaitē tai. "Ja Latvija grib globāli konkurēt, ir jābūt plānam kā notiks attīstība, tai skaitā farmācijas nozarē. Taču šajā gadījumā Latvija nevar vienoties par mērķiem, kā prioritātes izvirzot nevis uzņēmējdarbības attīstību, bet gan monopola situācijas radīšanu, līdz ar pieņemto Farmācijas likumu," pārliecināta Jaunzeme-Grende.
Biedrības aptaujātie ekonomisti arī norādījuši uz iespējamajām sekām, kādas radītu Saeimas lēmums par aptieku īpašumtiesību ierobežojumu saglabāšanu.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs praksē novērojis, ka apkalpošanas kvalitāte daudzkārt augstāka ir tieši aptieku tīklos, nevis mazās aptiekās, ko apliecinot arī fakts, ka visos konkursos pēdējo piecu gadu laikā ir uzvarējuši tieši aptieku tīkli, jo to darbības pamatā esot kvalitāte.
Danusēvičs ir pārliecināts, ka, ja aptiekas piederēs farmaceitiem, cenas būs daudz augstākas, turklāt būs ļoti apgrūtināts zāļu iegādes process. "Pārtikas nozares piemērs apliecina, ka līdz ar lielo spēlētāju ienākšanu tirgū, cenas kritās par 5-10%, apgrozījumam augot par vairāk nekā 50%. Tas pierāda, ka apgrozījuma kāpums ir saistīts ar veiksmīgu uzņēmējdarbību, pieredzi komercdarbībā, tirgus specifikas pārzināšanu un citiem aspektiem," norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.
Ar Danusēviču vienisprātis ir arī Jaunzeme-Grende, kura uzskata, ka, "ja 17.jūnijā netiks pieņemti grozījumi Farmācijas likumā, var prognozēt, ka zāļu iegāde tiks apgrūtināta, kā arī paaugstināsies zāļu cenas, kas vienmēr ir raksturīgs neliberalizētos tirgos, situācijās, kad konkurences mērogs ir zemā līmenī."
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norāda, ka "šajā ekonomiski sarežģītajā laikā veselai [..] nozarei tiks liegta un apturēta attīstības perspektīva uz ilgāku laiku, kas nozīmē ne tikai vietējo un starptautisko investīciju plūsmu apstāšanos, bet arī samazinājumu nodokļu ieņēmumu daļā un, iespējams, arī bezdarba pieaugumu".
"Daudzu simtu aptieku slēgšana Latvijā būs ļoti nopietns trieciens kā nozarei, tā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem būtiski tiks ierobežota farmaceitiskā aprūpe. 500 mazi tirgotāji no zāļu tirgotājiem nekad nepanāks tik labas cenas, kā uzņēmums, kuram pieder, piemēram, 40 aptiekas. Izveidosies situācija, kad nevis aptiekas zāļu ražotājam pieprasīs atlaides, bet mazās aptieciņas būs spiestas iepirkt medikamentus par tādu cenu, kādu zāļu tirgotājs nosauks, jo likums nosaka, ka pacienta pieprasītajām zālēm aptiekā jābūt," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore.
Danusēvičs uzskata, ka ir mazākajā mērā nekorekti no Farmaceitu biedrības puses mānīt sabiedrību ar paziņojumiem, ka 400 farmaceitu ir gatavi pārpirkt lielās aptieku ķēdes, vēl jo vairāk - apgalvot, ka farmaceiti spēs veiksmīgi vadīt uzņēmumus. "Viņi to nespēs un nemaz arī nevēlas. Vadīt uzņēmumu un būt veiksmīgam farmaceitam ir divas dažādas lietas," norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, paužot cerību, ka Saeimas deputāti pieņems lēmumu par Farmācijas likuma grozījumiem, kas būšot nozīmīgs visai sabiedrībai, nevis tikai šaurai grupai farmaceitu.
Savukārt Osis domā, ka pareizākais variants būtu nevis prasīt, lai uzņēmuma īpašniekam vai vadītājam ir farmaceita diploms, bet pilnīgi pietiktu, ja aptiekas saimniekam būtu vietnieks ar farmaceita diplomu, kura dienesta instrukcijā būtu noteikta atbildība par visiem jautājumiem, kas skar farmaceitiskās funkcijas. "Runājot līdzības, tas ir tāpat, kā lidmašīnas pilota kabīnē pilnīgi noteikti drīkst sēdēt tikai diplomēts pilots, bet nav nekādas vajadzības pilota diplomu prasīt arī no lidostas priekšnieka," rezumē Osis.
Jau ziņots, ka Farmācijas likums tika pieņemts 2001.gadā. Tajā tika paredzēti desmit pārejas gadi, lai neatbilstošos aptiekas uzņēmumus pārkārtotu atbilstoši likuma 36.panta 1.daļas prasībām, kas paredz, ka vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai ar veselības ministra atļauju - pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai.
Veselības ministrija paudusi viedokli, ka Farmācijas likums ir jāgroza, lai aptieku īpašnieki varētu būt ne tikai farmaceiti.
14.maijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, uzklausījusi daudzu farmakologu nevalstisko organizāciju un Veselības ministrijas pārstāvju bieži vien pretrunīgos viedokļus, nolēma iesniegt parlamentā grozījumus Farmācijas likumā, atceļot normu, kas noteic, ka no 2011.gada 1.janvāra aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitiem un pašvaldībām.
Toreiz diskusijas dalībnieki sašķēlās divās savstarpēji karojošās grupās. Aptieku ķēžu pārstāvji pieprasīja liberalizēt likumu, jo "īpašums ir svēts". Savukārt individuālie farmaceiti lūdza negrozīt Farmācijas likumu, jo "labāk ir ļaut nopelnīt iztikas līdzekļus 800 farmaceitiem, kas strādā savās aptiekās, nevis atdot peļņu no zāļu pārdošanas 3-4 miljonāriem".
Saeimas komisijā izskanēja arī ierosinājums pagarināt Farmācijas likuma normu par aptieku īpašumtiesībām spēkā stāšanās termiņu par diviem gadiem.
Latvijā no 807 vispārēja tipa aptiekām farmaceits kā viens no aptiekas īpašniekiem ir 124 aptiekās, farmaceiti ir īpašnieki 87 aptiekām, farmaceiti, farmaceita asistenti, kā arī citas izglītības personas, tostarp aptiekas kolektīvi, ir īpašnieki 216 aptiekās, liecina ministrijas rīcībā esošā informācija.