Spīdola Lielmane ir pensijā un, kā pati teic – varētu kopt mazdārziņu un atpūsties, taču joprojām ir darbu virpulī, vadot sabiedriskā labuma organizāciju Limbažu fonds. Galvenais dopings turpināt rosīties ir vēlme būt noderīgai. Rīkoties, nevis skatīties un kritizēt.
Savulaik Spīdola Lielmane ilgus gadus strādājusi Limbažu pašvaldībā par attīstības nodaļas vadītāju. Kad nomainījusies novada vadība un darbs uzteikts, daudz negremzusies, bet nolēmusi savas organizatores spējas likt lietā citur. Savākusi atbalsta komandu, kurā ir divpadsmit aktīvi un gaiši ļaudis (pērn gan viens aizgājis viņsaulē), un izveidojuši nodibinājumu Limbažu fonds. Piesaistījuši arī brīvprātīgos un atbalstītājus. Nu jau tas darbojas teju desmit gadus. Vai projekti atrod fondu vai otrādi? Abējādi. Neesot gan skaitījusi, cik kopumā pa šiem gadiem to bijis.
Lielākais pluss esot tas, ka šis darbs ir gana daudzpusīgs un dod iespēju gūt jaunas zināšanas un emocionāli bagātināties.
Tas ir kā tāds pozitīvs atsvars grūtajam un ne īpaši tīkamajam ziedojumu vākšanas procesam, jo ne jau nu daudzi kāro dot kādu artavu labdarībai. Šobrīd gan būtu vieglāk, jo pa šiem gadiem fonds ir guvis uzticību, diemžēl jaunā likumdošana attiecībā uz nodokļu atlaidēm, ko gūst komersanti ziedojot, esot pamatīgi iegriezusi fondam. Tāpat arī ABLV bankas likstas ietekmējušas Teterevu fondu, kas nu atteicis savu atbalstu. Ar šo cilvēku dāsnu palīdzību daudz ticis paveikts. Tas ļoti ierobežo, un nu nekas neatliek kā lūgt naudu nevis no turīgākajiem, bet «nabagiem», kas, tiesa, esot atsaucīgi. Un tomēr - viegli nav.
Lūk, lai loterijai, kas Staicelē notika festivālā 100 stundas futbolā, savāktu līdzekļus, nācies pamatīgi pasvīst. Summas jau nav lielas - parasti 800 līdz 1000 eiro. Pērn gan izdevies iegūt pat 2607 eiro talantīgu jauniešu atbalsta fonda izveidei. Nauda tikusi piešķirta mūzikas instrumentu iegādei. Vēl labāk veicies labdarības izstādē, kur bijuši skatāmi un iegādājami vairāku novadu mākslas skolu audzēkņu un pedagogu darbi, kā arī mājražotāju un rokdarbnieku veikums. Tajā saziedotais ļāvis pēc tam īstenot vairākus labus projektus. Reizēm jau nevaj nemaz tik daudz, lai izdarītu ko labu. Limbažu 3. vidusskolas vecāko klašu audzēkņi vēlējušies mazajiem sarīkot fiziski aktīvus starpbrīžus - turpat skolas gaitenī un arī laukā. Vai arī - Lēdurgas skolas zaļo stundu pasniegšanu gribēja sarīkot ārpus telpām - izveidojot «klasi» dendroloģiskajā parkā. Bet uz Latvijas simtgadi viena ģimene pie skolas piedāvāja ierīkot vietu ar lielu karogu mastā. Fonda locekļi ļoti šaubījušies, jo šķitis, ka tas ir pašvaldības uzdevums. Taču domas mainījuši, kad noklausījušies 13 gadus vecā zēna prezentāciju, kurā viņš izstāstījis, kā tādu pašu īstenojuši pie savas mājas. Līdzekļus tam sakrājuši pa centam vien. Vajagot kopumā 400 eiro, un paši visu savām rokām izdarīšot. Galu galā izdevies savākt pat vairāk, nekā prasīts. Tā jau ir - ja ideja uzrunā, cilvēki atsaucas. Taču reizēm gan izbrīna, ka pakūtri izmanto labus piedāvājumus, kas nāk pilnīgi par velti - interesantas lekcijas vai pasākumus apmeklē vieni un tie paši.