Toms Kreicbergs: Ir vērts panākt pensijas kapitāla mantošanu
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

- Jau vairākus gadus ir spēkā relatīvi zemas procentu likmes. Viena banka intensīvi reklamē depozītu uz piecu gadu termiņu par 1,3% procentiem gadā. Savukārt pensiju plāns INDEXO Izaugsme gada laikā uzrādīja 2,84% ienesīgumu. Kā to izdevās sasniegt?

- Šīs ir pilnīgi nesalīdzināmas lietas. Banku depozītiem pašreiz ir ļoti zemas procentu likmes, jo zemas ir Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentu likmes. Tas arī iet roku rokā ar faktu, ka depozīts ir ļoti drošs noguldījumu veids.

Pensiju plāni ir cits stāsts. Latvijas strādājošajiem 6% algas krājas 2. pensiju līmeņa pensiju plānos. Mēs ieguldām šo naudu nevis banku depozītos, bet akciju un parādzīmju tirgū. Ilgtermiņā, skatoties uz vēsturisko statistiku šajos tirgos, ikviens pensiju plāna dalībnieks gandrīz noteikti dabūs atpakaļ gan ieguldīto, gan vēl saņems peļņu. Savukārt īstermiņā šie ieguldījumi ir daudz svārstīgāki. Krīzes brīdī var būt arī diezgan lieli kritumi. Šī riska dēļ šādi ieguldījumi ilgtermiņā parasti pelna vairāk nekā depozīti.

Protams, pēc asās konkurentu kritikas mūs priecē novērojums, ka tieši Indexo plāns sava pirmā gada laikā uzrādīja labāko rezultātu tirgū. Tomēr jāapzinās, ka tas ir īstermiņa rezultāts, kas negarantē līdzīgu rezultātu nākotnē. Īstermiņa rezultātu lielā mērā nosaka veiksme, tirgus svārstības.

Indexo iegulda pēc tā saucamās pasīvās pārvaldes vai indeksu ieguldīšanas filozofijas, kura pasaulē vēsturiski uzrādījusi lieliskus ilgtermiņa rezultātus. Tas, kas notiek ar pasaules tirgus indeksiem, notiek arī ar mūsu ieguldījumiem. Bija brīži, kad pasaules biržu indeksi kritās, tad arī mums bija mīnusi. Savukārt pēdējā laikā mēs esam plusos.

Ilgtermiņā vismaz vēsturiski mūsu pieeja ir uzrādījusi ļoti labus rezultātus, bet nākotni rādīs tikai laiks. Adekvāti novērtēt rezultātus mēs varēsim pēc pieciem, septiņiem gadiem. Tikai šādā termiņā var nopietnāk spriest par ilgtermiņa ieguldījumu rezultātiem.

- Kas notiks ar ieguldījumu fondu un dažādu pensiju plānu ienesīgumu, kad beigsies zemo depozītu likmju laikmets? Kad Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi bija Rīgā, tad viņš solīja, ka tas notiks jau šī gada beigās.

- Zemās procentu likmes ļoti tiešā veidā atstāja ietekmi uz akciju tirgu, kurā arī tiek ieguldīti pensiju plānu līdzekļi. Kamēr procentu likmes ir ļoti zemas, ieguldītāji ir gatavi maksāt augstas cenas par akcijām. Lai gan akciju dividendēs var saņemt visai maz, tas tomēr bieži ir vairāk nekā ienākumi no parādzīmēm vai banku depozīta.

Ja notiks straujš procentu likmju pieaugums, tad ir risks, ka akciju tirgū var sākties kritums, jo ieguldītāji labprātāk izvēlēsies turēt naudu depozītā vai parādzīmēs. Ja likmes pieaugs pārāk strauji, tad tas var izraisīt krīzi akciju tirgū. Tāpēc arī visu centrālo banku vadītāji ļoti uzmanīgi vērtē šo jautājumu. Ja procentu likmes nāksies celt, tie, visticamāk, centīsies to darīt pakāpeniski.

Indexo ieguldījumu filozofija ir balstīta uz pasīvo pārvaldi. Mēs ieguldām indeksos, un mēs neprognozējam, kas ar tirgu notiks rīt vai pēc gada. Mēs zinām, ka vēsturiski mēģinājumi prognozēt krīzes sākumu vai tirgus kustības parasti ir kļūdaini. Tāpēc gudrāk ir ieguldīt ar ilgtermiņa stratēģiju.

- Eiropā lielajiem pensiju fondiem pārmet, ka tie ir daudz ieguldījuši riskantos vērtspapīros. Vai arī mūsu pensiju fondu pārvaldītāji ir ieguldījuši sliktos vērtspapīros?

- Protams, es vislabāk varu atbildēt par Indexo. Mēs ieguldām tikai attīstīto valstu lielo uzņēmumu akcijās un augstas kvalitātes investīciju kategorijas parādzīmēs, kurām kopumā nav šādu problēmu.

Protams, Latvijas pensiju plāni, tāpat kā jebkur citur pasaulē, ir pakļauti tirgus svārstībām. Ja atkal sāksies krīze, kā tas notika pirms 10 gadiem, tad, protams, arī Latvijā būs kritums.

Tomēr 2. pensiju līmeņa pārvaldnieki lielākoties iegulda ļoti diversificēti, diezgan kvalitatīvos vērtspapīros. Valsts fondēto pensiju likums izvirza stingras prasības ieguldījumu diversifikācijai un kvalitātei. Protams, atsevišķos pensiju plānos var būt atsevišķi problemātiski ieguldījumi, bet sistēmiskas problēmas Latvijā šajā ziņā es pašreiz neredzu.

- Otrais pensiju līmenis ir personificēts un saistīts ar konkrēta cilvēka sociālajiem maksājumiem. Kas notiek ar šiem uzkrājumiem, ja cilvēks nomirst līdz pensijas vecumam?

- Ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, tad šobrīd viss viņa uzkrātais otrā pensiju līmeņa kapitāls tiks ieskaitīts kopējā pirmā līmeņa pensiju budžetā. Ja cilvēkam ir nepilngadīgi bērni vai citi apgādājamie (šajā gadījumā laulātais neskaitās), tad pensiju kapitālu izmanto, lai aprēķinātu apgādnieka zaudējuma pensijas lielumu. Diemžēl regulējums atstāj neaizsargātu laulāto, kurš partnera zaudējuma gadījumā no šī kapitāla nesaņem neko.

Mēs pirms pusgada uzsākām iniciatīvu Manabalss.lv un savācām pietiekami daudz vēlētāju parakstu, lai ierosinātu likumdošanas izmaiņas par iespēju mantot otrā līmeņa pensiju kapitālu. Praktiski visās Eiropas Savienības valstīs, vienā vai citādā veidā, 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība ir noteikta.

It īpaši svarīgi tas ir laulātajiem, statistiski - visvairāk tieši sievietēm vīra nāves gadījumā. Mūža ilgums pa dzimumiem atšķiras visur, bet Latvijā gaidāmais mūža ilgums vīriešiem ir gandrīz 10 gadus īsāks nekā sievietēm. Pie mums ir it īpaši daudz tradicionālo ģimeņu attiecību, kad ģimenē vīrietis algotu darbu strādā vairāk par sievieti, bet sieviete vairāk rūpējas par māju un par bērniem. Diemžēl vīrieši daudz agrāk mirst. Ja sieva vīra pensijas kapitālu nevar mantot, kā tas ir Latvijā, tad sieva var palikt ar ļoti maziem pensijas kapitāla uzkrājumiem vai vispār bez pensijas, īpaši tad, ja viņa ir strādājusi mājās, strādājusi ar bērniem, nevis darba tirgū.

Tāpēc daudzās Eiropas Savienības valstīs ir noteikta vai nu atraitnes pensija, vai arī dažādos veidos ir noteikta iespēja sievai mantot vīra 2. pensiju līmeņa kapitālu. Latvijā šādas iespējas vēl nav. Mēs uzsākām iniciatīvu, lai to ieviestu.

Iniciatīvu uzsākām, pirmkārt, tāpēc, ka šāds regulējums būs daudz taisnīgāks, otrkārt, tāpēc, ka daudzi cilvēki ikdienā neseko tam, kā tiek pārvaldīts viņu pensiju kapitāls, jo uzskata, ka, nenodzīvojot līdz pensijas vecumam, šī nauda tāpat piederēs valstij. Mantojamība ir viens solis tuvāk tam, lai cilvēki vairāk rūpētos par savu naudu un būtu vairāk motivēti veikt sociālās iemaksas.

Tas, ka vairāk nekā 11000 Latvijas vēlētāju parakstīja šo iniciatīvu, parāda: šis jautājums Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgs.

- Kā tālāk virzās jūsu iniciatīva?

- Iniciatīvu mēs iesniedzām Saeimā. Ideja par mantojamu 2. pensiju līmeni valsts koridoros tika apspriesta jau gadiem ilgi, bet mēs pirmo reizi skaidri pierādījām, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas redzēt šādu risinājumu. Mūs iesaistīja darba grupā, lai veidotu praktisku risinājumu. Par attiecīgajām izmaiņām pozitīvi izteicās gan Latvijas Bankas eksperti, gan juristi. Likumprojekts pirms Jāņiem tika atbalstīts otrajā lasījumā. Priekšā vēl ir trešais lasījums, un šobrīd tā pieņemšana izskatās ļoti pozitīvi.

- Vai bija iebildumi pret?

- Labklājības ministrija pauda piesardzīgu skatījumu. To, protams, var saprast. Ieviešot mantojamību, mantotais pensiju kapitāls nenonāks pirmajā pensiju līmenī. Līdz ar to katru gadu pirmajā pensiju līmenī ienāks nedaudz mazāk. Šobrīd tie ir septiņi līdz astoņi miljoni gadā.

Tādēļ mēs uzrunājām Latvijas Universitātes pētniekus, kuri veica pētījumu par cilvēka attieksmi pret šo jautājumu. Pētījums parādīja, ka 94,6% respondentu vēlas, lai 2. pensiju līmeņa uzkrājums būtu mantojams. Pētījums arī norādīja: ja mantojamība kaut vai nedaudz vairāk motivēs cilvēkus vairāk maksāt sociālo nodokli, samazinās aplokšņu algas, tad tas kompensēs maksājumu samazinājumu pirmajā pensiju līmenī. Un tam piekrita arī Latvijas Bankas eksperti.

- Kad jūs ienācāt tirgū, jūs sākāt ar kritiku, ka pensiju otrajā līmenī atļautie administratīvie izdevumi ir neproporcionāli lieli. Laikā, kad Latvijas komercbankām ir ļoti liela politiskā ietekme, tika izlobēta sistēma, kuras galvenie ieguvēji no pensiju sistēmas pārvaldīšanas ir tie, kas pārvalda, nevis tie, kas tās nākotnē saņems. Vai pirmajā darba gadā jums ir izdevies noturēt savu uzstādījumu?

- Mēs ienācām tirgū pirms gada. Tobrīd mūsu solījumi bija ambiciozi - zemas komisijas, radikāla caurspīdība, masīvas pārmaiņas Latvijas ieguldījumu tirgū. Startējām, piedāvājot uz pusi zemākas komisijas nekā citi 2. pensiju līmeņa pārvaldītāji. Gada laikā Indexo piesaistīja aptuveni 6000 klientu ar aktīviem 43 miljonu eiro apmērā.

Gads ir pagājis, un mūsu solījumi ir piepildīti ar uzviju. Mūsu klientiem ir ievērojami ieguvumi no mūsu zemākajām komisijām. Tomēr vislielākais ieguvums ir visai Latvijas sabiedrībai. Mēs izraisījām nozīmīgu cenu konkurenci.

Pirms mums četrpadsmit gadu laikā nebija praktiski neviena pensiju plāna, kas ņemtu mazāku komisijas maksu, nekā to atļauj likums. Savukārt tagad jau ir desmit pensiju plāni, ieskaitot mūsējo, kuriem komisijas maksas ir zemākas, nekā to ļauj likums. Jau ir seši plāni, ieskaitot mūsējo, kas lieto indeksu ieguldīšanas pasīvās pārvaldīšanas principu. To es personīgi uzskatu par lielu sasniegumu.

- Tad jau jums ir grūtāk konkurēt.

- Mūsu lielais izaicinājums nav konkurence. Mūsu lielākā problēma ir tā, ka daudziem cilvēkam ir vienalga un tos nemaz neinteresē, kas notiek ar viņu nākotnes pensiju naudu. Ja cilvēkam ir konts lielā bankā, tad pensiju plāns automātiski paliek šajā bankā, neiedziļinoties, kādas ir komisijas vai ienesīgums. Lielajām bankām ļoti izdevīgi, bet klientiem ne pārāk.

Mēs patiesībā esam piesaistījuši daudz klientu, kuri mūs izvēlas ne tikai zemo komisiju dēļ, bet arī tādēļ, ka viņi grib Latvijā redzēt pozitīvas pārmaiņas. Esam radījuši reālu kustību nozarē.

Pozitīvi ir arī tas, ka no šī gada Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vairs neļauj bankām vai kādam citam pensiju fondu pārvaldītājam pašam pieņemt pieteikumus ieguldījumu plāna maiņai. Tagad to var izdarīt tikai caur VSAA, klātienē filiālē, portālā latvija.lv vai arī pa pastu.

Līdz šim visai bieži bija tā, ka, formējot kādu pakalpojumu, bankas filiālē klientam iedeva daudz papīru, ko parakstīt. Kopā ar citiem papīriem tika nomainīts arī pensiju plāns, lai gan daudzos man personīgi zināmos gadījumos cilvēks pat īsti nesaprata, par ko parakstās. Bija arī izplatīta prakse «izmest» lielus paziņojumus internetbankā, kuri traucēja darbu, regulāri pieprasot nomainīt pensiju plānu.

Tagad tas vairs nav iespējams. Konkurence ir kļuvusi kvalitatīvāka. Klientam pensiju plānu vairs nevar «iesmērēt». Klients ir jāpārliecina, ka tev patiešām ir priekšrocības.

- Kritiķi pret pensiju uzkrājumu izvietošanu citu valstu vērtspapīros norāda, ka šādi nauda tiek izņemta no Latvijas ekonomikas un mazina Latvijas ekonomikas attīstību.

- Mūsu skatījumā noteikti ir iespējams ieguldīt arī Latvijā. Šai pieejai ir vieta tirgū. Tomēr šis jautājums bieži tiek pasniegts neadekvāti.

Pirmkārt, aizmirstam par risku un diversifikāciju. Ja tu strādā un dzīvo Latvijā, tavi bērni dzīvo Latvijā un arī viss pensijas kapitāls ir ieguldīts tikai Latvijā, tu esi pakļauts būtiskam riskam. Ja ir laiks iet pensijā, bet Latvijā šajā laikā diemžēl sākas krīze, tad, tēlaini izsakoties, iznāks, ka visas olas ir saliktas vienā groziņā. Ja ieguldījumi ir diversificēti pa visu pasauli, tad riski ir sadalīti.

Nav arī korekti teikt, ka, ieguldot ārzemēs, tu kaut ko atņem Latvijas ekonomikai. Mēs bieži sūdzamies, ka zviedri izpērk Latvijas mežus vai skandināvi nopērk mūsu bankas un mēs strādājam viņu labā. Savukārt Latvijas pensiju fondi dara tieši pretējo. Mēs ieguldām naudu, lai nopirktu daļu no kokakolas ražotāja vai citiem ārzemju uzņēmumiem. Šie uzņēmumi un to darbinieki strādā mūsu labā. Pēc tam daļu no šo ārzemju uzņēmumu peļņas Latvijas pensionāri varēs tērēt šeit.

Tiklīdz mēs nopērkam daļiņu no pasaules ekonomikas, tā sāk strādāt mūsu labā. Tad ceļš sāk iet abos virzienos. Latvijā ienāk investīcijas, un no Latvijas tiek veiktas investīcijas.

Tajā pašā laikā Latvijā neapšaubāmi ir jāattīsta vietējais kapitāla tirgus, lai būtu iespēja šeit ieguldīt vairāk.

- Ir tāda visai izplatīta klišeja - zviedru pensiju fondi iepērk Latvijas mežus, bet Latvijas pensiju fondi iepērk Grieķijas obligācijas. Kāpēc Latvijas pensiju fondi neiepērk Latvijas mežus?

- To nosaka vairāki faktori. Pirmkārt, Zviedrijas pensiju plāni neiegulda 20% no visas savas naudas Latvijas mežos. Plāni ir tik lieli, ka Latvijas meži veido pavisam nelielu daļu no kopējā ieguldījumu apjoma. Tas nodrošina diversifikāciju, risku sadalījumu.

Mūsu pensiju plāni Eiropas mērogā ir samērā mazi. Likt pusi naudas mežos būtu ļoti riskanti. Ja gribam mežos ieguldīt vien dažus procentus pensiju plāna, ieguldījuma apjoms būs neliels, līdz ar to šāda ieguldījuma administrēšanas izmaksas būs lielas un pensiju plānam ieguldījums neatmaksāsies.

Latvijas lielākie pensiju plāni par ieguldījumu mežos jau varētu sākt domāt, bet pašreizējais regulējums aizliedz pensiju fondu naudu pa tiešo ieguldīt nekustamajā īpašumā, tostarp arī mežos. Augot tirgus apjomam, būs iemesls atgriezties pie likuma un paplašināt instrumentu klāstu, kuros varētu ieguldīt pensiju uzkrājumus.

- Pirmais gads ir pagājis, kādus izaicinājumus izvirzāt nākamajiem gadiem?

- Mēs ļoti lepojamies par tām pārmaiņām, kuras sasniedzām. Tajā pašā laikā vēl ir daudz problēmu, ar kurām ir jācīnās.

2. pensiju līmenī sākas cenu konkurence, bet vēl pastāv daudz slēpto komisiju un citu netaisnību, kuras jālabo. Sistēmiskā līmenī jādomā arī par iemaksu likmes celšanu. Šobrīd 2. pensiju līmenī iemaksājam 6% algas (pārējie 14% iet 1. pensiju līmenī). Būtu jāvirzās uz sākotnēji plānoto sadalījumu 10% un 10%, jo 2. pensiju līmenis nav atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī un tādēļ mums nākotnē būs ļoti nepieciešams.

Tad vēl ir jautājums par privātajiem uzkrājumiem. Mēs jau vērsām sabiedrības uzmanību uz uzkrājošo apdrošināšanu. Tas ir tirgus, kurā klientiem tiek piedāvāti necaurspīdīgi un absurdi dārgi produkti. Arī Latvijas trešais pensiju līmenis ir diezgan dārgs.

Tomēr vislielākais mūsu izaicinājums nākamajam gadam ir paplašināt pašreizējo klientu bāzi. Pašlaik pie mums savu pensiju uzkrāj pamatā finansēs izglītoti cilvēki ar augstiem ienākumiem - finansisti, IT cilvēki, uzņēmumu vadītāji, grāmatveži utt. Tie ir cilvēki, kurus mums ar racionāliem argumentiem ir izdevies pārliecināt par Indexo izdevīgumu. Nākamais izaicinājums ir darbs ar tiem, kas ikdienā nestrādā ar finansēm, nerēķina savu izdevīgumu. Jālauž sabiedrības pasivitāte, lai cilvēki vairāk aizdomātos par to, kas notiks ar viņu nākotnes naudu.