Ar idejām par neskarto dabu panāk novada iztukšošanos - stāsts par ceļu caur Lielajiem Kangariem
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Drīz jau būs desmit gadi, kopš apkārtējās pašvaldības cīnās par asfaltu uz autoceļa P4, bet zaļie šo ieceri gudri sabotē, un, kamēr šie mērojas spēkiem, iedzīvotāji pārceļas uz mašīnām un ģimenes budžetam draudzīgākām vietām. No cilvēku interešu viedokļa Lielie Kangari ir milzu problēma.

Šis ceļš ir vajadzīgs Ogrei, Ērgļiem, Ropažiem, Mālpilij. Runa ir par desmitiem tūkstošiem cilvēku. Viņiem ir jātiek uz Rīgu. Taču 9,3 kilometrus garā posmā no Vāverkroga līdz Juglai ceļš ir grantēts, un no tiem četri kilometri ved pa Lielo Kangaru kori. Ceļš ir līkumains, kalnains, nepārskatāms, ārkārtīgi bīstams. Aptuveni sešus mēnešus gadā sliktā stāvokļa dēļ to slēdz smagajam transportam, un pats galvenais - tas ietilpst Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000. Cilvēku intereses te paliek otrajā plānā. Alternatīva ir 43 kilometrus garš līkums, kas ir pārāk dārga.

Ogres novada mērs Egils Helmanis Neatkarīgajai stāsta, ka iepriekšējā Eiropas Savienības finansējuma periodā P4 asfaltēšanai bija atvēlēti apmēram 15 miljoni eiro. Tagad šī nauda ir pazaudēta, un ne tikai tā:

«Ērgļi ir zaudējuši iedzīvotājus, no Suntažiem vairāk nekā 50 cilvēku ir aizgājuši prom. Bet ceļam, kas uztaisīts no Ērgļiem, ir nulles vērtība, ja trūkst pēdējā posma! Ir jāatrisina nepilni desmit kilometri, un tas ir valstiski svarīgs uzdevums.»

Citur ap Rīgu attīstās uzņēmējdarbība, iedzīvotāju skaits aug, bet šeit notiek gluži pretēji procesi. Ogres pašvaldība ik pa laikam cenšas aktualizēt šo problēmu, sauc uz sanāksmēm iesaistītās institūcijas, arī pirms mēneša viena tāda notika. Taču šobrīd izskatās, ka Latvijas valsts ceļi gatavi padoties. Stāsta vēsture ir šāda. Kad P4 pārbūvei bija tapis projekts un jau iezīmēta nauda, Vides aizsardzības klubs sataisīja pamatīgu traci. Asfalts un satiksme iznīcinās milzīgas dabas vērtības. Tad tika pieprasīts novērtējums ietekmei uz vidi. 2013. gadā Vides pārraudzības valsts birojs sniedza negatīvu atzinumu. Iesniegtajā novērtējumā trūka pamatojuma, kādēļ maršruts cauri Lielajiem Kangariem ir vienīgais saprātīgais. 2015. gadā birojs atļāva veikt iecerei jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Savukārt zaļie sāka vākt parakstus pret ceļa rekonstrukciju. Neko daudz viņi nesavāca, taču panāca, ka ceļinieki atsakās no otra mēģinājuma. Pērn Vides pārraudzības valsts birojam piesūtīta vēstule, ka «Latvijas valsts ceļi izvērtē citas autoceļa P4 sakārtošanas iespējas ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros, tādējādi pēc iespējas mazāk skarot apkārtējo vidi, veicamos darbus saskaņojot ar attiecīgajām vides institūcijām».

Šis pats teikums tagad atsūtīts arī Neatkarīgajai uz jautājumu, kas notiks ar P4 ceļu. Vienīgā piebilde - tiekot aplūkota iespēja uzlabot citus apkārtējos valsts autoceļus, piedāvājot autobraucējiem Lielo Kangaru apbraukšanas maršrutus. Iedzīvotājiem šādi risinājumi neder.

Vides pārraudzības valsts biroja vadītājs Arnolds Lukšēvics uzskata, ka saprātīgs kompromiss tomēr ir iespējams: «Lai šo ceļu sakārtotu, visiem ir jāizkāpj ārā no savas komforta zonas un jāpanāk vienam otram pretī.» Ceļiniekiem jāpārskata projekts, vides institūcijām jāļauj izzāģēt līdzās esošos krūmus un kokus - iespējams, šis apaugums nemaz nav tik vērtīgs, toties redzamība būtiski uzlabotos. Grūtāk ir ar Vides aizsardzības klubu, jo tas savu pozīciju nemaina. Asfaltēt drīkstot tikai esošajā platumā, nemainot ceļa profilu, un smagās mašīnas uz tā zaļie vispār negrib redzēt. Taču jebkurā gadījumā, lai projekts saņemtu pozitīvu atzinumu, ir jāatnāk un atzinums jāpaprasa, ko ceļinieki pagaidām nedara. Naudas gan arī vairs nav.

To, ka visiem darbiem Natura 2000 teritorijā jābūt pedantiski pamatotiem, pierāda Īrijas pieredze. Tur arī gribēja būvēt apvedceļu pāri Eiropas aizsargātai teritorijai - skarti tiktu 1,6 hektāri kaļķainu iežu. Zaļie iesūdzēja Īriju Eiropas kopienu tiesā, un tiesa būvēt aizliedza. Ar Lielajiem Kangariem pie šķidras motivācijas varētu sanākt līdzīgi. Tomēr iedzīvotāju interešu vārdā mēģināt ir vērts.