Atrast nepieciešamo informāciju portālā "Latvija.lv" tā lietotājiem nereti ir laikietilpīgi un sarežģīti vai pat neiespējami, teikts valdības akceptētajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā ziņojumā.
"Latvija.lv" ir tīmekļa vietne, kas vienuviet nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu un ar tiem saistītās informācijas pieejamību privātpersonām un valsts pārvaldei, kā arī piekļuvi e-pakalpojumiem un elektronisko saziņu starp privātpersonām un valsts institūcijām. Patlaban portālā ir pieejami 142 e-pakalpojumi, ko sniedz 28 iestādes, kā arī 2432 pakalpojumu apraksti un 126 dzīves situāciju apraksti.
Taču, kā konstatējusi VARAM, ņemot vērā publiskās pārvaldes sarežģītību, iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir izaicinājums atrast relevantu, aktuālu un saprotamu informāciju, kā arī identificēt un atrast nepieciešamos pakalpojumus. "Nereti tas ir laikietilpīgi un sarežģīti, vai pat neiespējami," pauž ministrija, skaidrojot, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem dažādās dzīves situācijās ir jāizpilda noteikti pienākumi, lai noskaidrotu vai saskaņā ar normatīvajiem regulējumiem ir iespējas saņemt kādus papildu ieguvumus, piemēram, atvieglojumus vai pabalstus.
"Ja pat šāda informācija ir pieejama iestādēs, tā ne vienmēr ir pieejama elektroniski, un visbiežāk tā ir organizēta atbilstoši administratīvajai iestāžu kompetencei, bet nevis no iedzīvotāja un uzņēmēja skatu punkta," teikts ziņojumā.
Ziņojumā konstatēts, ka nacionālā līmenī Latvijā joprojām nav arī vienota elektroniska uzņēmēju portāla, kur iegūt informāciju par uzņēmējdarbību tās darbības ciklos - tā sākšanu, prasībām uzņēmuma darbības laikā un slēgšanu, konsultācijām par likumdošanu, eksportu, atbalstu, nodokļiem, atļaujām, un citu svarīgu informāciju.
"Uzņēmējdarbības informatīvā telpa ir fragmentēta, daļa informācijas ir pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, daļa Ekonomikas ministrijas, Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta un citās tīmekļvietnēs. Attiecībā uz uzņēmējiem portālā ir publicēta informācija tikai Pakalpojumu direktīvas jomā, kas praktiski ir izrauta no kopējā informācijas apjoma, kas uzņēmējam var būt nepieciešama, uzsākot vai veicot uzņēmējdarbību Latvijā," norāda VARAM, skaidrojot, ka minētā situācija ir arī pretrunā ar Vienoto kontaktpunktu hartā noteiktajām prasībām un sasniedzamo mērķi - izveidot otrās paaudzes kontaktpunktus, kuros uzņēmēji spētu elektroniski vienuviet izpildīt visas procedūras jebkurā uzņēmējdarbības ciklā no jebkuras ES dalībvalsts.
Lai arī portāla apmeklējuma rādītāji ir augoši, pēdējos gados veiktajos apmeklētāju pētījumos un izvērtējumos konstatēts, ka lietotāji visbiežāk sagaida informāciju, kas skar tos personīgi, piemēram, informāciju par nodokļu deklarācijām un pensijām, taču vienlaikus konstatēts, ka, ņemot vērā lielo informācijas apjomu, kā arī iestāžu lietoto formālo valodu, pakalpojumus aprakstot, lietotāji meklēto informāciju bieži vien neatrod.
Lai mainītu radušos situāciju, trīs gadu laikā VARAM apņēmusies vienkāršot lietotāju orientēšanos portālā, modernizēt portālu tehnoloģiski, kā arī nodrošināt lietotājiem iespējami personalizētu un proaktīvu informācijas un pakalpojumu sniegšanu.
Tāpat turpmāko trīs gadu laikā ministrija plāno organizēt portāla funkcionalitāti un saturu, ņemot vērā portāla definētās mērķgrupas pēc to informācijas patēriņa paradumiem, izveidot portāla pārvaldības un satura koordinējošo padomi, kā arī izstrādāt lietotāju atgriezeniskās saites kārtību, lai nodrošinātu sistēmisku informācijas apkopošanu par iedzīvotāju aktuālajiem jautājumiem un problēmām, ko izmantot portāla un e-pakalpojumu pilnveidei.
Ja portāla attīstība netiks nodrošināta un netiks apmierinātas lietotāju vajadzības, prognozējams, ka iedzīvotāji un uzņēmēji nebūs pietiekami informēti par savām iespējām un pienākumiem noteiktās dzīves vai uzņēmējdarbības situācijās, ka pieaugs iedzīvotāju un uzņēmēju neapmierinātība ar valsts pārvaldes procedūru nepārskatāmību un sarežģītību, kā arī saglabāsies relatīvi augsta valsts iestāžu noslodze uz konsultāciju, informācijas un pakalpojumu sniegšanu klātienē vai pa telefonu.
Tāpat, ja netiks nodrošināta portāla kā kvalitatīva vienotā uzņēmēju kontaktpunkta attīstība, tostarp arī pārrobežu pakalpojumu nodrošināšana, netiks pilnībā realizēti ES vienotā tirgus darbības nosacījumi un iespējas, norāda VARAM.