Atliek lemšanu par eID karšu noteikšanu par obligātām

Valdība šodien vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2022.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Ministru kabineta sēdē tika nolemts, ka tiks gaidīts Tieslietu ministrijas ziņojums par obligāto eID karšu lietošanu un tad šo jautājumu skatīs kontekstā ar minēto ziņojumu, kas varētu būt pēc pāris nedēļām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, VARAM pauž, ka eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

"eID karte obligāta būs visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Savukārt pase turpmāk būs izvēles dokuments un to varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu," norāda VARAM. Likumprojekts paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties abus personu apliecinošus dokumentus - pasi un eID karti - vienlaikus nosakot, ka no 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments ir eID karte.

Plānots, ka, nosakot eID kā obligātu dokumentu, ne tikai tiks garantēta piekļuve valsts e-pakalpojumiem, bet arī nodrošināti citi digitālā tirgus izveidi veicinoši aspekti, proti, iedzīvotājiem būs piešķirts vispārpieejams identifikācijas līdzeklis, kas atbilst augstākajām drošības prasībām, kā arī būs iespēja saņemt citu ES valstu elektroniskos pakalpojumus.

Paredzēts, ka līdz ar to eID karte kļūs par vispārpieejamu līdzekli, ko varēs izmantot arī juridiskas personas, un tas ļaus arī uzņēmējiem racionālāk un efektīvāk attīstīt savus elektroniskos pakalpojumus.

Grozījumi pārejas periodu uz eID kā obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem paredz no 2019.gada līdz 2022.gadam. No 2019.gada līdz 2028.gadam pārejas periods tiks noteikts tiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri snieguši ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kartībā, saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, izstājušies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā, ir politiski represēti, ir atzīti par I grupas invalīdu, sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, kā arī saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus.

VARAM arī atgādina, ka šobrīd Saeimas vēlēšanās, personām, kuru rīcībā eID karte ir vienīgais personu apliecinošais dokuments, vēlētāju tiesību īstenošana tiek realizēta ar īpaši izgatavotu vēlētāja apliecību. Identiska kārtība tiek paredzēta arī šogad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Šobrīd Latvijā elektronisko pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta gan ar institūciju interneta vietņu starpniecību, gan izmantojot portālu "www.latvija.lv", kurā personu identifikācija pakalpojumiem notiek, izmantojot atšķirīgas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība.