Likvidējamās "ABLV Bank" līdzīpašnieka Ernesta Berņa privāto ieguldījumu plānošanai izveidota kompānija AS "ASG Resolution Capital", apstiprināja Bernis.
Bernis norādīja, ka līdz ar "ABLV Bank" likvidāciju bija nepieciešams izveidot uzņēmumu, kas varētu efektīvāk plānot viņa privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, lai tos restrukturizētu, optimizētu, pārveidotu to struktūras, un ilgtermiņā, iespējams, veidotu vienotu holdinga uzņēmumu Latvijā.
Pēc "Firmas.lv" datiem, "ASG Resolution Capital" dibinātājs ir Bernim piederošā kompānija SIA "Cassandra Holding Company". Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 200 000 eiro.
"ASG Resolution Capital" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Ernests, bet valdes locekļu amatos - Ņikita Klemperts un Aleksandrs Pāže. Savukārt kompānijas padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Vadims Reinfelds, padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Māris Kannenieks, bet padomes locekļa amatā Kaspars Bajārs.
Bernis aģentūrai LETA norādīja, ka līdz ar "ABLV Bank" likvidāciju bija nepieciešams izveidot uzņēmumu, kas varētu efektīvāk plānot viņa privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, lai tos restrukturizētu, optimizētu, pārveidotu to struktūras, un ilgtermiņā, iespējams, veidotu vienotu holdinga uzņēmumu Latvijā.
"ASG Resolution Capital" Komercreģistrā iegrāmatota 12.jūlijā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka no 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.