Veselības aprūpes pakalpojumu grozi, kurus šonedēļ prezentēja Veselības ministrija (VM), nav izstrādāti, veicot apspriešanos ar mediķiem, apgalvoja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.
Pēc mediķes paustā, diskusijas par grozu veidošanos esot notikušas nepilnīgi jau līdz to nonākšanai sabiedriskajā apspriedē, neņemot vērā mediķu viedokli.
Pēc Aizsilnieces teiktā, par to, ka grozi nav izstrādāti, veicot apspriešanos ar mediķiem, liecina vairāki aspekti. Piemēram, tajos paredzēts, ka pakalpojumi, kas pacientam nepieciešami ilgāk par mēnesi, lai nodrošinātu vitālās funkcijas, nav uzskatāmi par neatliekamo medicīnisko palīdzību. "Viens mēnesis nevar būt kritērijs neatliekamās palīdzības sniegšanai vitālu funkciju saglabāšanai. Pēc galvas traumas vitālās funkcijas var būt jāuztur ilgāk. Kas notiks pēc 30 dienām - pacientu atslēgs no vitālo funkciju nodrošinošajiem aparātiem, ja ģimenei nebūs naudas, ko maksāt par to, vai būs jādodas ņemt ātro kredītu," uzskata ārste.
Tāpat viņa norādīja, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem audu un orgānu transplantācija nav uzskatāma par neatliekamo medicīnisko palīdzību, tomēr apdegumu gadījumā ādas transplantācija ir neatliekama palīdzība. Aizsilniece uzsvēra, ka šādus un līdzīgus komentārus iespējams sniegt par abiem groziem. "Pieredze daudzās valstīs ir parādījusi, ka nav iespējams izstrādāt pozitīvo grozu, kurā ir pateikts, ko apmaksā. Domāju, ka šī "grozošanās" radīs papildus tiesvedības darbus mūsu valstī," stāstīja ārste.
Komentējot kopumā jauno VM izstrādāto noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kuram no 1.septembra jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi, Aizsilniece norādīja, ka jaunais dokuments būtiski neatšķiras no patlaban spēka esošajiem noteikumiem pēc struktūras un dažiem pamatprincipiem, ko gan būtu bijis vērts uzlabot.
Izskatot noteikumos speciālistu un slimnīcu darba apmaksu, Aizsilniece norādīja, ka paredzēta gan finansēšana pēc tarifiem, gan pēc ar diagnozi saistīto principu apmaksa, turklāt nosauktas pat konkrētas summas. Vienlaikus ārste uzskata, ka pirms šī dokumenta izstrādes būtu jāsāk ar visu reālo tarifu aprēķināšanu. "Skaidrs, ka pagaidām veselības aprūpē varbūt tam nepietiek naudas, bet būtu jāapzina, kādas ir reālās izmaksas," norādīja LĀB viceprezidente.
Viņa uzskata, ka jaunā dokumenta sagatavošana ir sasteigta, kas nav pieļaujams "tādā nopietnā jautājumā, kā veselības aprūpes finansēšana". "Dokuments tika izziņots sabiedriskai apspriešanai Dziesmu un deju svētku nedēļā, turklāt izskatīšanai un iesniegumu sniegšanai laiks ir nepilnas divas nedēļas. Tā var rīkoties gadījumā, ja sabiedriskā apspriešana nav vēlama tiem, kas sagatavoja dokumentu," paziņoja ārste.
Runājot par jaunajos noteikumos paredzētajām izmaiņām finansēšanas principos, Aizsilniece norādīja, ka veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanai, kā arī sadarbībai ar veselības aprūpes iestādēm un Nacionālo veselības dienestu būtu jābūt balstītām uz principiem, kas nepadara kādu no iestādēm par priviliģētāku nekā citas. Diemžēl līgumu variācijas un daudz lietu atrunāšana tajos varētu radīt problēmas, uzskata LĀB viceprezidente.
Jau ziņots, ka VM sabiedriskajai apspriedei nodevusi jauno noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", un priekšlikumi tam iesūtāmi līdz 19.jūlijam.
Patlaban spēkā ir ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31.augustam. Savukārt no 1.septembra spēkā jāstājas jaunajai kārtībai, kas patlaban nodota sabiedriskajai apspriešanai.
Kā ziņots, VM plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, piemēram, iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs.
Ka norāda ministrija, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajos noteikumos veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.
Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.
Pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.