Bankas aicina atlaist parādus
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rosina padarīt par ātru un lētu fizisko personu maksātnespējas procesu, lai norakstītu samērā sīkus parādus, kas parasti nav parādi bankām.
Šā gada aprīlī LKA rakstīja Ministru prezidentam Mārim Kučinskim «par priekšlikumiem atbildīgākai patērētāju kreditēšanai». «Pēc LKA ieskatiem, šādi priekšlikumi ir nepieciešami apstākļos, kad parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām ir būtisks un šīs personas ne tikai ir izslēgtas no turpmākas finanšu sektora pakalpojumu izmantošanas, bet arī veicina ēnu ekonomiku kopumā,» teikts vēstulē. Vēstulei pievienotā piemērā sniegts aprēķins, ka oficiāli maksāta minimālā alga valstij gada laikā nodrošina ieņēmumus 567 eiro ar sociālo nodokli un 1073,28 eiro - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpēc valstij atmaksātos pašai piemaksāt 430 eiro maksātnespējas administratoram, lai tas noformē fiziskās personas maksātnespējas procesu, kas atbrīvo parādnieku no viņa parādiem.
LKA un LAFPA interešu saskaņas punktus grūti saskatīt, jo baņķieri taču piedāvā atlaist tādus parādus, kas pārsvarā nav parādi bankām.
Pilnīgi saprotams, ka bankām ir vajadzīgi klienti, no kuriem iekasēt naudu par viņu kontu apkalpošanu. Vēl jo vajadzīgāks bankām bija klientu pieplūdums tieši šā gada pavasarī, kad daudzām no tām bija jāatskaitās par biznesa modeļa maiņu. Tām bija jāatsakās no ārzemju klientiem un vietā jādabū vietējie klienti, kādus - atšķirībā no brīvzonās reģistrētām firmām - grūti turēt aizdomās, ka viņi finansē kodolieroču izstrādi un terora aktu organizēšanu.
M. Kučinskis baņķierus uzklausīja un viņu priekšlikumu izskatīšanai lika izveidot kārtējo darba grupu. Sabiedrības uzmanību šādas grupas pastāvēšanai tikai nupat pievērsa ātro kredītu firmas. Tās sajūt draudus no Saeimas, kur deputāti grib Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ierakstīt kredītprocentu maksimumu, kas, pēc šo firmu apgalvojumiem, nesedz ātro kredītu izsniegšanas izmaksas. Šīs firmas tagad jūtas piekrāptas, jo valdība solījusi turpmāko patēriņa kreditēšanas kārtību izstrādāt darba grupā, bet valdošās koalīcijas deputāti balso par priekšlikumiem, kam ar šo grupu nav nekāda sakara. Ātro kredītu firmu apvienība tagad oficiāli saucas par Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju (LAFPA). Jūnija beigās LKA un LAFPA vadītāji nosūtīja M. Kučinskim vēstuli «par kopīgu nostāju priekšlikumiem atbildīgākai kreditēšanai», bet Saeima kopā ar Finanšu ministriju draud šo idillisko sadarbību izjaukt.
LKA un LAFPA interešu saskaņas punktus grūti saskatīt, jo baņķieri taču piedāvā atlaist tādus parādus, kas pārsvarā nav parādi bankām. Proti, bankas par tiesīgiem saņemt parādu atlaides norāda personas, kurām nav nodrošināto kreditoru un kuras ir maznodrošinātas, trūcīgas vai ir daudzbērnu ģimenes statusā. Cilvēku likteņu pavērsieni ir tik neparedzami, ka kāda bankas kredīta saņēmēja nonākšanu trūcīgas daudzbērnu ģimenes statusā izslēgt nevar, bet nav arī iespējams iedomāties banku, kas būtu dalījusi ar ķīlām nenodrošinātus aizdevumus trūcīgām daudzbērnu ģimenēm. Bankas šādi nekad nav rīkojušās un, pat ja būtu rīkojušās, tad nekad neatzīs savu noguldītāju naudas izšķērdēšanu.
Tomēr LAFPA uzskata par labāku vismaz tagad (Saeimas priekšvēlēšanu cīņas laikā?) atrasties LKA un darba grupas aizvējā. «Ceram, ka darba grupas eksperti turpinās iesākto diskusiju un strādās pie finanšu nozares sakārtošanas un pilnveidošanas jautājumiem,» teikts ceturtdien Neatkarīgajai atsūtītajā skaidrojumā par LAFPA ielaišanos kredītu atlaišanas pasākumā. «LAFPA biedru - atbildīgo nebanku kredītdevēju - interese šajā gadījumā ir pasargāt mazāk nodrošinātus klientus no pārmērīga finanšu sloga un atvieglot viņiem maksātnespējas noformēšanas procesu,» LAPFA dara visiem zināmu, ka pārstāv nevis augļotājus un pat ne vienkāršus aizdevējus, bet atbildīgus kredītdevējus.