Eksperts: Eiropas savienības valstīm aizsardzībai jātērē vismaz 3% no IKP

Eiropas Savienības (ES) stratēģiskā autonomija aizsardzībā nav iespējama, ja valstis saviem aizsardzības izdevumiem neatvēl vismaz 3% vai 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa prasību NATO dalībvalstu līderiem palielināt aizsardzības izdevumus līdz 4% no IKP, šādu viedokli pauda atvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Ojārs Skudra.

Vērtējot ASV prezidenta paziņojumu NATO samitā Briselē, Skudra vērsa uzmanību, ka ir jānodala "Tramps publiskajā telpā" no "Trampa aizkulisēs". "Piekrītu citiem ekspertiem, ka viņa stils salīdzināms ar realitātes televīziju un šis stils vairāk vērsts uz nacionālo telpu, proti, ASV sabiedrību, nevis publisko telpu ārpus ASV. 4% pieder pie šīs realitātes televīzijas sadaļas. Tomēr teiktais kļūs ievērojami nopietnāks, ja Trampu prezidenta amatā ievēlēs atkārtoti," uzskata eksperts.

Skudra skaidroja, ka 4% atvēlēšana aizsardzībai no vienas puses ir izaicinājums ES, kura mēģina koordinēt bruņojumu un aizsardzības rūpniecību un cenšas panākt vienotus standartus un savienojamību. Trampa paziņojumu arī var vērtēt no tāda skatu punkta, ka ASV prezidentu interesē, lai šo valstu aizsardzībai novirzītā nauda plūstu uz ASV bruņojuma ražotāju bankas kontiem, pieļāva profesors.

Viņaprāt, ES mēģinājumi stratēģiskās autonomijas jomā kaut ko darīt lietas labā nav nesuši nekādus ievērojamus rezultātus. "4% no vienas puses jāvērtē pozitīvi, jo ES ir sākusi runāt par stratēģisko autonomiju. Eiropa nav spējīga sevi aizsargāt bez tām garantijām, kuras sniedz ASV kodolpotenciāls, līdz ar to tas liecina par to, ka stratēģiskā autonomija bez 3% vai 4% no IKP aizsardzībai nav iespējama," teica Skudra.

Tikmēr komentējot Trampa izteikumus, ka gāzes importa dēļ Vācija kļuvusi par Krievijas gūstekni, eksperts vērsa uzmanību, ka arī šis paziņojums vērtējams realitātes televīzijas stila kontekstā, jo ir arī daudzas citas valstis Eiropā, kur atkarība no Krievijas gāzes nav mazāka, piemēram, Austrija. "Ir pilnīgi skaidrs, ka Vācija šo uzmanību izpelnījusies, galvenokārt, politisku iemeslu dēļ, nevis saistībā ar gāzi. Tas, ka ASV vēlas pastiprināt savu klātbūtni pasaules sašķidrinātās gāzes tirgū un jau to dara, tas ir pilnīgi skaidrs. ASV, protams, pastiprinās tā dēvētās slānekļa naftas ieguvi un tās piegādi pasaules tirgū," norādīja Skudra.

Pēc profesora domām, Vācijas pieeja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam būtiski atšķiras no tās, ko īstenoja ASV. Tāpat eksperti norādot, ka Vācija savu starptautisko stratēģiju būvē uz ģeoekonomikas pamata, uzskatot, ka ES kā globāls spēlētājs savu ietekmi var īstenot balstoties uz tehnoloģijām, zinātni, ekonomiku, kultūru un sportu, bet militārais faktors seko tikai pēc tam. "Vācija veido attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju no ģeoekonomikas pozīcijām, nevis ģeopolitikas pozīcijām," piebilda eksperts, norādot, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumi skaidro apliecina Vācijas ģeoekonomikas kursu, jo valsts nepildīs NATO kolektīvo lēmumu par 2% līdz 2024.gadam, kas savukārt Trampā izraisa "dusmu lēkmi".

Savukārt Trampa teiktajā, ka ASV sabiedrotie sagādā tām lielākas problēmas nekā Krievija, taisnība ir tajā ziņā, ka ES un Eiropas NATO dalībvalstis nav spējīgas pārvarēt birokrātiskus šķēršļus, rīkojot NATO manevrus ES valstu teritorijā, ja uz visām robežām ir dokumentu kontrole un nav kārtībā infrastruktūra, skaidroja Skudra. "NATO pieņemtajā lēmumā, ka Ādažos būs "Ziemeļu" štābs un Ulmē būs štābs, kas rūpēsies par infrastruktūru un loģistiku, ir plāni bez reāla seguma, jo pat manevru gadījumā, nemaz nerunājot par nopietniem konfliktiem, spēki pārvietoties ātri nevar," uzsvēra profesors.

Viņaprāt, NATO samitā pieņemtais komunikē, tajā skaitā tieši par štābu izveidi, ir vien deklarācijas, proti, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs minējis, ka nekādi pastāvīgi NATO spēki Baltijas reģionā netiks izvietoti, kā arī netiks izvietoti būtiski pretgaisa aizsardzības spēki Baltijā. Tas ir kā aicinājums Putinam sēsties pie sarunu galda un par kaut ko spriest," teica Skudra. Eksperts vienlaikus piebilda, ka komunikē tika ietverts tas, ko vienkārši bijis nepieciešams pateikt, proti, arī tas, ka Krievijai jāizved savs karaspēks no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas teritorijām, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas nenotikšot.

Par to, vai NATO samitā pieņemtie lēmumi varētu izraisīt arī kādu Krievijas atbildi, varēs spriest pēc Trampa un Putina tikšanās 16.jūlijā Helsinkos, teica Skudra. Savukārt Kaļiņingradas apgabalā īstenotajām taktiskajām mācībām ar raķešu kompleksu "Iskander" izmantošanu, Krievija lieku reizi demonstrē, ka negatavojas atzīt Baltijas jūru par NATO un Zviedrijas un Somijas kontrolētu, bet gatavojas Baltijas jūras baseinam kā karadarbības teātrim, kas, pirmkārt, ir vērsts pret Baltijas valstīm, pārliecību pauda LU profesors.

Tomēr Krievija ir ļoti neapmierināta ar to, ka Maķedonija virzās ES virzienā, savukārt tagad šī valsts ir saņēmusi oficiālu uzaicinājumu pievienoties aliansei, kas ir pret Krievijas interesēm, sacīja Skudra. "Putins uzskata, ka tas ir pieskaitāms pie NATO paplašināšanās, par ko nebija vienošanās pēc PSRS sabrukuma," skaidroja profesors.

Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus.

Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz 2% no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā. Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka šo militāro izdevumu slieksni šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.

Ja sabiedrotie nepalielinās savus aizsardzības izdevumus nekavējoties, ASV aizsardzībā var sākt rēķināties vienīga pašas ar sevi, pārējiem 28 astoņiem kolēģiem esot paziņojis Tramps.

NATO līderi pēc Trampa izteikumiem esot sasaukuši Ziemeļatlantijas Padomes ārkārtas sēdi, vēsta avoti.

Ceturtdienas samita sēdi bija paredzēts pamatā atvēlēt ar Afganistānu, Ukrainu un Gruziju saistītajiem jautājumiem.

Jau vēstīts, ka, īstenojot vienošanos Dānijas, Latvijas un Igaunijas starpā, Ādažu bāzē tiks izveidots daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štābs, kas būs atbildīgs par aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Minētā vienošanās panākta trešdien Briselē notikušajā NATO samitā. Nodomu protokolu par štāba izveidi līdz ar triju minēto ietvarvalstu aizsardzības ministriem parakstījuši arī viņu kolēģi no Kanādas, Lielbritānijas un Lietuvas.

Daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štāba uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Jaunizveidotais štābs pilnībā atbilst NATO operacionālajai analīzei un būs daļa no NATO kopējās komandķēdes, kas būs atbildīgs par aizsardzību Baltijas reģionā.

Tāpat samitā trešdien panākts atbalsts gaisa spēku un jūras spēku militāro spēju stiprināšanai Baltijas reģionā, pēc sanāksmes atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Panākta apņemšanās paaugstināt alianses spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam, izveidojot mehānismu palīdzības saņemšanai hibrīdā apdraudējuma gadījumā.

"Kopumā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Briselē jau šobrīd ir uzskatāma par izdevušos, jo pieņemtie lēmumi padara NATO vēl spēcīgāku un mūsu reģionu - vēl labāk aizsargātu. Tie vēl vairāk uzlabos NATO spējas reaģēt krīzes situācijā un tālāk nostiprinās NATO klātbūtni mūsu reģionā," uzskata Valsts prezidents.