Teorētiski pensionēšanās vecumu Latvijā varētu palielināt jau no 2014. gada, Neatkarīgajai atzīst Labklājības ministrijas eksperti. Taču, ņemot vērā bezdarba situāciju Latvijā, koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas nākotni viņi iesaka pensionēšanās vecumu celt pakāpeniski, sākot no 2016. gada.
Pensionēšanās vecuma paaugstināšanai ieteikti divi varianti: viens no tiem, kuram pievērsts vairāk uzmanības, ir darīt pakāpeniski: ik gadu to paaugstinot par pusgadu, 2021. gadā sasniedzot 65 gadus gan vīriešiem, gan sievietēm. Otrs variants – paaugstināt pensionēšanās vecumu ik gadu par trim mēnešiem, līdz tas 65 gadus sasniegtu 2026. gadā.
Karstais temats
Ja viss noritētu saskaņā ar pensiju reformas plāniem, Latvijā pensionēšanās vecums jau būtu 65 gadi vai strauji tam tuvotos. Pensionēšanās vecuma palielināšana kā karsta tēma grozās arī Latvijas valdības un starptautisko aizdevēju sarunās. Jau vairāk nekā desmit gadu Latvijā tiek diskutēts par nepieciešamību pensionēšanās vecumu palielināt – novecojot sabiedrībai, tas ir pašsaprotams solis, lai paturētu darba tirgū gados vecākus cilvēkus, kuri tādējādi nevis sēž mājās un saņem pensiju, bet strādā un maksā nodokļus.
Šobrīd iemeslus, kāpēc pensionēšanās vecums jāpaaugstina, papildina fiskālie apsvērumi, valsts budžets. Tomēr no cita viedokļa – Latvijā cilvēki dzīvo visīsāko mūžu un ir vieni no slimākajiem Eiropā.
Nebūs, kas strādā
Pensionēšanās vecuma paaugstināšana bijusi diskusiju temats jau vairāk nekā desmit gadu. Sadarbībā ar Pasaules banku (PB) jau 1994. gadā tika veikti pirmie aprēķini, kādai vajadzētu būt pensiju sistēmai. PB aprēķinos par iespējamo Latvijas pensiju sistēmas modeli tika norādīts, ka Latviju, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, sagaida demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un pensionāru skaita pieaugums attiecībā pret strādājošajiem, kuri veic iemaksas sociālajā budžetā.
90. gadu sākumā tapa pensiju reformas koncepcija, ko Saeima akceptēja 1995. gadā. Iespējamā pensionēšanās vecuma paaugstināšana pēdējoreiz vislielāko rezonansi sabiedrībā izraisīja pirms aptuveni astoņiem gadiem. Tobrīd jau bija noticis pensiju referendums un valdība baroja cilvēkus ar stāstiem: ja nepaaugstināsim pensionēšanās vecumu, nebūs, kas strādā, nevarēsim samaksāt pensijas.
Tāpēc pensiju reforma paredzēja pensionēšanās vecuma palielinājumu gan vīriešiem, gan sievietēm, sākot no 1995. līdz 2015. gadam. Saskaņā ar vienu no variantiem 65 gadu pensionēšanās vecumam Latvijā bija jābūt jau no 2005. gada. Tomēr toreiz tika pieņemts lēmums pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 62 gadiem, un tikai 2008. gadā beidzās pensionēšanās vecuma paaugstināšana.
Agrāk – nē
Ir apspēlēts arī jautājums, ja pakāpeniska pensionēšanās vecuma paaugstināšana notiktu, sākot ar 2012. gadu, – ik gadu pensionēšanās vecums pieaugtu par pusgadu un 2017. gadā sasniegtu 65 gadu vecumu. Tomēr tam arī LM nav atbalsta – cilvēkiem nav darba. Uzreiz no nākamā gada noteikt pensionēšanās vecumu 65 gadus neesot iespējams. Koncepcijā LM eksperti arī pamato, kāpēc.
Iedzīvotājiem, kuri dzimuši 1949.–1950. gadā (pašreiz ir 59–60 gadu vecumā), pašlaik ir tiesības priekšlaikus pensionēties 2009.–2010. gadā vai normālā vecumā (62 gados) 2011.–2012. gadā. No 2011. gada atceļot priekšlaicīgo pensionēšanos un paaugstinot pensionēšanās vecumu, šiem cilvēkiem tiesības pensionēties normālā vecumā būs trīs gadus vēlāk, nekā viņi to varētu darīt tagad. "Gan ekonomiskā krīze, bezdarbs, neziņa par nākotni, notiekošās straujās izmaiņas pensiju jomā izraisīs šajos cilvēkos paniku un priekšlaikus pensionēšanās masveida pieprasījumu. Rezultātā pieaugs vecuma pensionāru skaits un speciālā budžeta izdevumi," prognozē eksperti.
Līdzīga situācija ir arī ar iedzīvotājiem, kuri dzimuši 1951. gadā (pašreiz ir 58 gadu vecumā) – viņiem ir tiesības iet pensijā priekšlaikus jau nākamgad vai 62 gadu vecumā 2013. gadā. Ja valdība ātrāk nolemj celt pensiju vecumu, tad šiem cilvēkiem līdz pensijai vēl būs jāgaida vismaz trīs gadi.
Eksperti arī norāda, ka strauja pensionēšanās vecuma celšana ekonomiskās krīzes apstākļos veicinās invaliditātes pensionāru skaita pieaugumu. Jau tagad jaunpiešķirto invaliditātes pensiju skaits pērn salīdzinājumā ar 2008. gadu ir pieaudzis par 16,6%, bet, salīdzinot pret 2007. gadu, – pat par 57,7%.
Piekrīt ar nosacījumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperte sociālajos jautājumos Irina Homko norāda, ka arodbiedrības piekrīt pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, bet strikts noteikums ir saglabāt priekšlaikus pensionēšanās iespējas vismaz krīzes periodā, citādi arodbiedrības rīkos referendumu.
Koncepcijā gan skaidri iezīmēts – "nepagarināt priekšlaikus pensionēšanās iespējas pēc 2012. gada". Saskaņā ar LM datiem ir pieaudzis cilvēku skaits, kuri iet agrāk pensijā, pat neraugoties uz to, ka priekšlaikus pensiju izmaksā tikai 50% apmērā. Pērn 21,1% no jaunpiešķirtajām pensijām bija priekšlaikus.
Vienīgais ierosinājums, pret ko patiešām nepretotos arī Latvijas Pensionāru federācija, ir tieši pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Pensionāru priekšstāve Aina Verze norāda, ka pensionēšanās vecumu varētu palielināt lēnāk – katru gadu pa trim mēnešiem.