Tie paši politiķi, kas panāca taksometru pakalpojuma tarifu griestu atcelšanu, tagad kārtējo reizi izliekas strādājam, lai sakārtotu nozari. Tikmēr daļa taksometru firmu jau faktiski nodibinājušas karteli un nofiksējušas paaugstinātas pārvadājumu cenas ārzemniekiem.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka, sekojot taksometru interneta platformu pasūtījumam, valdībā tika izlobēts lēmums par tarifu griestu atcelšanu. Sabiedrību par to neinformējot, 1. martā sākās pasažieru legāla aptīrīšana, un vissmagākajā formā tā izpaužas lidostā.
Labi uzturēts haoss
Agrāk tur varēja strādāt tikai kompānijas, kas izpilda lidostas izvirzītus kvalitātes nosacījumus. Tādas bija divas - sarkanie un zaļie takši. Taču tagad pēc Augstākās tiesas un Konkurences padomes pieprasījuma barjera ir novākta.
Lidostā pakalpojumus drīkst piedāvāt gan lielās kompānijas, gan individuāli komersanti, interneta platformu franšīzes ņēmēji, un arī ikviens blēdis drīkst piedāvāt taksometra klientu apkrāpšanas pakalpojumu.
Mašīnas brīžam briesmīgas, šoferi - arī tādi, kas izskatās kā vakar no cietuma iznākuši, bet cenas kā par aizlidošanu uz otru Eiropas galu. 70 eiro no ārzemnieka paņem par aizbraukšanu līdz Vecrīgai, un tikpat maksā lidojums uz Tenerifi.
Paziņojumi, ka taksometru nozarē valda katastrofāla situācija, periodiski atkārtojas - ar viena divu gadu nobīdi. Rodas iespaids, ka šis haoss ir mērķtiecīgi uzturēts. Satiksmes un Ekonomikas ministrija pašas organizēja tarifu griestu atcelšanu, pašas atļāva tikpat kā neregulēto kopbraukšanu, kas praksē nozīmē nodokļu nemaksāšanu Latvijai. Tagad atkal plāno mainīt noteikumus, jo takšu skandāls nonācis valdības darba kārtībā un nodibināta speciāla darba grupa labāka regulējuma izveidei. Tā sanāca kopā piektdien un nāks atkal kopā šonedēļ.
Priekšlikumi sakārtošanai
Satiksmes ministrs Uldis Augulis aicinājis Ekonomikas ministriju sniegt priekšlikumus braukšanas maksas noteikšanai, kā arī vienlīdzīgas konkurences apstākļu veicināšanai starp šo pakalpojumu sniedzējiem.
Ekonomikas ministrija kaut ko arī sacerējusi. Priekšlikumi ir šādi:
noteikt maksimālos tarifu griestus;
definēt taksometru pakalpojumu kvalitātes kritērijus un paaugstinātus kritērijus īpašas nozīmes vietās;
paredzēt īpašas nozīmes objekta teritorijā noteiktu vietu, kur izlaist un uzņemt pasažierus citiem pārvadātājiem;
noteikt papildu prasības licences saņemšanai un anulēšanai (piemēram, autopārvadātājs nedrīkst būt noziedzies);
nodrošināt katrā transportlīdzeklī ierīci, kas jau pirms brauciena informē klientu par provizorisko maksu;
stiprināt nozares uzraudzību un kontroli;
veikt patērētāju informēšanu.
Darba grupā piedalās arī pārvadātāju pārstāvji, un patiešām grūti iedomāties, kā viņi nonāks pie kāda saprātīga kompromisa, ja tādu nav spējuši atrast gadu desmitiem. Viņi tirgus sadalē līdz šim sistemātiski lietojuši arī tādus argumentus kā vardarbība un konkurentu mašīnu dedzināšana.
Cenu nofiksējusi kabatas biedrība
Taksometru interneta platformas vēlas maksimālu nozares brīvlaišanu, lai katrs, kam ienāk prātā, varētu nopirkt viņu uzlīmi un izlikties par taksistu, nemaksājot visādas licences un nodokļus. Lielās kompānijas grib stingru regulējumu un piekristu arī vienota pakalpojuma tarifa noteikšanai. Savukārt mazās kompānijas, ko sarunās ar valdību pārstāv Latvijas Taksometru arodbiedrība, vēlas personiskās atbildības ieviešanu šoferiem - ja kādu apkrāpi, licence nost. Attiecībā uz cenu - tai esot jābūt nevis zemai, bet taisnīgai. Šāda taisnīguma piemērs minēts arodbiedrības apkārtrakstā medijiem. Reaģējot uz taksometru negatīvo publicitāti, arodbiedrība ārkārtas sapulcē nolēmusi piemērot tarifus tā, lai kopējā maksa par braucienu no lidostas līdz Majoriem Jūrmalā būtu ne vairāk kā 25 eiro, bet līdz dažādiem Rīgas pilsētas rajoniem - ne vairāk kā 30 eiro. Pasūtot taksometru pa tālruni, cena ir vismaz par trešdaļu zemāka, tātad mērķis nepārprotami ir ārzemnieki, viņi nezina pareizos numurus. Bažas par arodbiedrības vienošanos jau paudusi Konkurences padome - konkrēta ieteicamā maksa par braucienu taksometrā rada cenu paaugstināšanas riskus. Taču te būtisks jautājums, cik daudziem nozarē strādājošajiem biedrības lēmums ir saistošs. Arodbiedrības pārstāve Iveta Silionova stāsta, ka viņas organizācija pārstāv aptuveni 15% nozares spēlētāju. Taču Uzņēmumu reģistrā pieejamie dati liecina, ka pēdējā biedrības kongresā piedalījās visi delegāti, un tie ir skaitā četri cilvēki. Savukārt gada pārskats pilnīgi pa nullēm. Nekādas par biedru eksistenci liecinošas naudas.
Uzņēmējdarbībā tā ir ierasta prakse veidot savas kabatas sabiedriskās organizācijas, lai vieglāk būtu lobēt kādas konkrētas intereses. Šajā gadījumā - salīdzinoši augstas cenas, niecīgas kvalitātes prasības un brīvu pieeju ekskluzīvajiem objektiem.