XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku noslēguma koncertā Zvaigžņu ceļā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa runa atkal nonākusi sabiedrības redzeslokā. Daudzi svētku dalībnieki un skatītāji sociālajos tīklos atzinīgi izteikušies par prezidenta lielisko stāju un tautastērpu. Arī saturiski runa novērtēta kā piemērota pasākumam, taču ne izpildes maniere, kurā visvairāk ausīs dūries pārliecības trūkums.
Uzrunā klātesošajiem Valsts prezidents akcentēja svētku nozīmīgumu, mudinot kopt un paplašināt kultūras lauku. Viņš nodēvēja dziesmu svētku kopkori par diženāko no simboliem, uzsverot, ka tajā ir visi Latvijas kultūrai piederīgie. Latvijas kultūra esot kas plašāks nekā izrāde, koncerts, izstāde vai kinofilma: «Tās ir nerakstītas formulas, ko mēs zinām kopš sendienām.» Par tautas pamatuzdevumu viņš nosauca kultūras lauka paplašināšanu - tas ir izaudzis no pagātnes, un latvieši vienīgie to var nest nākotnē. Prezidents pateicās visiem pirmajiem skolotājiem, valsts darbiniekiem, tautsaimniekiem un zinātniekiem par kultūras ceļa bruģēšanu. Viņš atgādināja Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes teikto - viņš salīdzinājis dziesmu svētkus ar sengrieķu olimpiskajām spēlēm, kur pulcējas visa tauta, un uzsvēra, ka augstā kalnā kā lāpa ir iedegta mūsu kultūras vēsts. Tā deg «par spīti visam, parādot mūsu, latviešu tautas, garaspēku».
Ir jau saprotams emocionāls uztraukums, tomēr valsts vadītājam uz to atsaukties nav tā gaumīgākā atruna, uzskata noslēguma koncerta skatītāji.
Vairākums uzskata, ka sabiedrībai tik svarīgā pasākumā runa ir jāteic no galvas. Ja nevar paturēt atmiņā neko garāku, tad jāsagatavo tā kodolīga un emocionāli ietilpīga, lai visiem klātesošajiem to dažu minūšu laikā nav nepārejoša neērtības sajūta un teju bažas - tiks līdz galam vai ne? Tāpat neveiklās pauzes, kad nevar saprast, vai tālāk vēl kas sekos (līdzīgi kā runā pirms dalībnieku gājiena ar novēlējumu: «Lai jums... skaists laiks!»), stomīšanās un pārteikšanās, nodēvējot dziesmu svētkus par Ziemassvētkiem. Dažs pat atcerējies savulaik eksprezidenta Gunta Ulmaņa līdzīgu kļūdu. Savukārt ar Andri Bērziņu saskatīta saistība ainiņā ar špikera lapiņu, kas neveikli tiek bāzta ķešā, vai pa gaisu aizpūstā runas daļa. Dažam tas atsaucis atmiņā slaveno Pietuka Krustiņa svētku uzrunu no Mērnieku laikiem. Daļa skatītāju šajā ziņā arī met akmeni prezidenta kancelejas virzienā, uzskatot, ka tai vairāk jāstrādā, lai runas sagatavotu - ne tikai saturisko daļu, bet arī izpildi.