"Centrs Marta": Valsts finansētu rehabilitāciju nevar saņemt cilvēktirdzniecības upuri bērnu namos

Valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nevar saņemt nepilngadīgie cilvēku tirdzniecības upuri, kuri atrodas bērnu namos, aģentūrai biedrības "Centrs Marta" pārstāve, juriste Zane Zvirgzdiņa.

Pēc viņas paustā, uz šī jautājuma problemātiku "Centrs Marta" norādījis jau kopš 2015.gada, tomēr nekādu izmaiņu joprojām nav. Labklājības ministrija virzīja grozījumus noteikumos, tomēr vēl nekas nav ticis izmainīts, piebilda Zvirgzdiņa.

Viņa norādīja, ka šāda situācija ir aplama, jo nepilngadīgie bērnu namos, iespējams, ir visievainojamākā no cilvēku tirdzniecībai un tās riskam pakļautajām grupām.

Komentējot ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā "Par cilvēktirdzniecības novēršanu" pausto, viņa teica, ka kopumā tajā paustajam var piekrist, izņemot apgalvojumam, ka "vairāk cietušo dota iespēja iesaistīties valsts finansētā palīdzības programmā".

Zvirgzdiņa skaidroja, ka nekādas izmaiņas piekļuvei pie valsts finansētā pakalpojuma nav, vienīgi patlaban esot divi pakalpojuma sniedzēji, tomēr tas nepalielina personu loku, kam ir tiesības saņemt pakalpojumu.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība nav pilnībā ieviesusi minimālos standartus cilvēktirdzniecības novēršanai, taču tā velta lielus pūliņus, lai to izdarītu, secināts ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā "Par cilvēktirdzniecības novēršanu".

Ziņojumā teikts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojuma periodu, Latvija demonstrējusi lielākus centienus šajā jomā, tostarp vairāk cietušo dota iespēja iesaistīties valsts finansētā palīdzības programmā, licencētām darbā iekārtošanas aģentūrām pieprasīts nodrošināt vismaz minimālo algu darbiniekiem, kas nolīgti darbam ārpus Latvijas. Veikti arī labojumi administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai pasargātu upurus, kas piespiesti pastrādāt noziegumus.

Tomēr, neskatoties uz šiem centieniem, vairākās būtiskās cilvēktirdzniecības novēršanas jomās Latvijā nav ieviesti minimālie standarti, tostarp personām, kas notiesātas par cilvēku tirdzniecību, tiesas turpināja noteikt maigus sodus, parasti neparedzot cietumsodu.

Amatpersonām trūkst zināšanu par cilvēku tirdzniecības pazīmēm, kas traucē laikus identificēt upurus, sevišķi starp sievietēm un bērniem, kas tiek izmantoti seksuālu pakalpojumu tirdzniecībā.