Sarucis tautas atbalsts Vējonim; Valsts prezidenta darbību pozitīvi vērtē 55%

© f64

Pēc amatā pavadītiem trīs gadiem, R.Vējoņa darbību pozitīvi vērtē 55% respondentu, liecina SKDS jūnijā veiktā aptauja. Tas ir "salīdzinoši labs" novērtējums, saka sociologs Arnis Kaktiņš, "tomēr tā tendence drīzāk mums rāda uz leju."

Saskaņā ar SKDS veiktajām aptaujām, R.Vējonim stājoties amatā 2015.gada 8.jūlijā, viņu pozitīvi vērtēja 68% aptaujāto, 2016.gada jūnijā R.Vējoņa popularitāte pieauga līdz 73%, savukārt pērn jūnijā atbalsts R.Vējonim kritās un bija 64%, bet šogad jūnijā tas ir 55%.

Komentējot šos datus, A.Kaktiņš LNT ziņām atzina, ka par R.Vējoņa piemērotību turpināt vadīt valsti līdz pat 2023.gadam nekādu šaubu nebūtu vien gadījumā, ja viņam būtu izdevies kāpināt vai vismaz noturēt sabiedrības sākotnējo atbalstu. "Tad es stipri šaubos, vai sabiedrībā vispār rastos nopietnas diskusijas par to, ka mums ir vajadzīgs meklēt kaut kādus jaunus kandidātus. Es domāju, ka tas līdzīgi, kā tas bija ar Vairas Vīķes-Freibergas otro termiņu, kad viņu vienkārši ņemtu un uz rokām ienestu otrajā prezidentūrā."

Pērn jūnijā atbalsts R.Vējonim kritās un bija 64%, bet šogad jūnijā tas ir 55%

R.Vējoni joprojām atbalsta Zaļo un zemnieku savienība, kas viņu pirms trīs gadiem nominēja augstajam amatam. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis LNT ziņām pauda uzskatu, ka misiju, kuru R.Vējonis ir uzņēmies veikt kā valsts galva, viņš pilda godam un ir pelnījis tikt atkārtoti ievēlēts amatā. "Ja man būtu šāda izvēle jāizdara šodien, es noteikti viņu nominētu," atzina A.Brigmanis.

Ja R.Vējonis startētu prezidenta vēlēšanās, viņš būtu "viens no nopietniem kandidātiem", tā uzskata politologs Ivars Ījabs. Lai gan viņš atturas prognozēt, vai R.Vējonis varētu saglabāt amatu, jo vēl ir pārāk daudz nezināmo. Politologa vērtējumā - jo vairāk partiju būs pārstāvētas jaunajā Saeimā, jo lielākas būs R.Vējoņa izredzes tikt atkārtoti ievēlētam: "Ja tā nākamā Saeima būs vēl fragmentētāka, tas nozīmē to, ka atrast kaut kādu citu kandidātu, par kuru varētu vienoties vairākums, būs krietni grūtāk, nekā dot otro iespēju tam pašam prezidentam, kuru mēs jau pazīstam, un kurš ir jau četrus gadus strādājis. Nu, un tad attiecīgi 2023. gadā tad meklēt kārtējo jauno "superstāru".

Intervijā LNT ziņām I.Ījabs vienlaikus uzsvēra, ka prezidenta vēlēšanu iznākumu nākamgad izšķirs politiskā tirgošanās: "Tajā spēlē būs iesaistīti gan visādi ministra amati, gan, iespējams, Saeimas priekšsēdētājs. Īsi sakot, tas tirgus, kurš parasti notiek ap prezidenta amatu."

R.Vējonis pats izvairīgi atbild, vai kandidēs atkārtoti, bet šonedēļ intervijā LNT rīta ziņu raidījumā "900 sekundes" startēšanu prezidenta vēlēšanās neizslēdza: "Es domāju, ka jebkuram cilvēkam vienmēr ir tie mērķi jāizvirza. Un, protams, es neizslēdzu tādas iespējas. Bet tas nav pašreizējās darba kārtības jautājums."

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais