Ar vēlmi piedalīties Eiropas Komisijas (EK) finansētā programmā par migrācijas un cilvēktiesību izpratnes jautājumu veicināšanu Rīgas domes līdzfinansējuma meklējumos startējis pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Ja tiktu izlemts, ka Rīgai šādā projektā jāpiedalās, pilsētai nāktos samaksāt 16 460 latu, bet pārējo summu – 24 689 latus – segtu EK. Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka, īstenojot projektu, sadarbībā ar pašvaldības un valsts pārvaldes organizācijām Itālijā, Spānijā, Maltā un Rumānijā tiks veiktas iedzīvotāju aptaujas par migrācijas jautājumiem Eiropas Savienībā (ES). Pašvaldībām jāmaina cilvēku attieksme pret migrāciju, palīdzot sabiedrībai attīstīties bezkonfliktu vidē, teikts projekta pieteikumā.
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa šādu Rīgas domes iespējamo iniciatīvu vērtē divējādi. Viņa uzskata, ka attieksme pret migrantiem ir risināms jautājums un tas ir jādara, jo īpaši, ja tiek piesaistīti ES līdzekļi. "Aptaujas par šo jautājumu ir diezgan daudz veiktas, un tur viss ir skaidrs. Cilvēki ir gana ksenofobiski Latvijā. Tā ir padomju gadu ietekme, tāpēc specifiska ir arī migranta definīcija," norāda A. Putniņa.
Viņa rosina migrācijas jautājumu pētīt plašāk, piemēram, kā tiks veidota infrastruktūra, kā migrācija ietekmēs iedzīvotāju dalījumu pa mikrorajoniem, kurās biznesa jomās imigranti attīstīs savu biznesu, lai pašvaldības varētu saprast, kā veidot savu politiku. Sociālantropoloģe atzīst, ka šādā kontekstā Rīga mikrorajonu līmenī nav pētīta. "Tas būtu pozitīvs mēģinājums, jo segregācija mikrorajonos ir liela. Taču lai nemāca, ka iebraucēji ir labi, – tad nebūs jēgas. Plika attieksmes aptauja nav lietderīga," viņa konstatē.
A. Putniņas sacīto apliecina līdzšinējās aptaujas, pētījumi un secinājumi: sabiedrības attieksme pret migrantu uzņemšanu ir noraidoša. Eksperti jau brīdinājuši – ja, beidzoties ekonomiskajai krīzei, Latvijā nebūs izstrādāta efektīva migrācijas politika, veicinot dažādu aizspriedumu pārvarēšanu pret cittautiešiem, īpaši viesstrādniekiem, valstij draud ieslīgšana vēl lielākā nabadzībā. Taču vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi pieņemt faktu, ka viņiem darba tirgus būs jādala ar viesstrādniekiem? Kādas nevalstiskās organizācijas pārstāve, aizbildinoties, ka nepauž organizācijas oficiālo viedokli, atzīst – cilvēki varētu nejusties apdraudēti tik ilgi, kamēr viņiem neko neņems nost. Piemēram, darbu vai atalgojumu. "Kā tauta esam neiecietīgi pret visiem jebkurās izpausmēs atšķirīgiem cilvēkiem, un migranti nebūs izņēmums," viņa brīdina.