Apsver iespēju nākamgad par 20% palielināt ārstu darba samaksu tarifos

© Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

Darba grupa, kas runā par turpmāku darba samaksas paaugstināšanu mediķiem, apsver iespēju nākamgad par 20% paaugstināt darba samaksas daļu tarifos, atbilstoši kuriem tiek maksāts par pakalpojuma sniegšanu, pavēstīja darba grupas pārstāvji.

Kā norādīja Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, šāda iecere tiek apsvērta, lai tuvākajos gados sasniegtu ārsta algu, kas pielīdzināma divām vidējām algām tautsaimniecībā. Savukārt ārsta alga jau nākamgad varētu sasniegt 1000 eiro, piebilda Kalējs.

Keris norāda, ka ar šo ieceri plānots nodrošināt, ka līdz 2021.gadam mediķi turpina piedzīvot būtisku atalgojuma pieaugumu

Vienlaikus Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka ar šo ieceri plānots nodrošināt, ka līdz 2021.gadam mediķi turpina piedzīvot būtisku atalgojuma pieaugumu. Turklāt par 20% paaugstināt darba algas daļu tarifā iecerēts gan ārstiem, gan māsām, gan arī ārsta palīgiem.

Keris norādīja, ka darba grupa pagaidām notikusi tikai viena sēde, kurā notikusi pušu apmainīšanās ar viedokļiem. Vienlaikus šodien notiks nākamā darba grupas sanākšana, kurā tiks runāts par to, kā jānotiek atalgojuma palielināšanai līdz 2021.gadam, kā arī kādus nemateriālus pasākumus varētu īstenot, lai atbalstītu mediķu.

Pēc Kera paustā, viens no arodbiedrības priekšlikumiem nemateriālā atbalsta piešķiršanā ir papildināt Ministru kabineta noteikumus, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķim ne tikai tiek apmaksāta veselības aprūpe, bet to mediķis var saņemt ātrākā laikā, piemēram, desmit dienu laikā.

Tāpat arodbiedrība ierosinājusi atvieglot tālākizglītības procesu medicīnas māsām, proti, atceļot tādu "formālu un birokrātisku procedūru" kā resertifikāciju. Māsām saglabāšoties reģistrs un būs nepieciešams vākt tālākizglītības punktus, tomēr nebūs ik pēc pieciem gadiem jākārto dokumentācija, lai tikai apstiprinātu savu darbošanos nozarē. Šāda resertifikācija, piemēram, Igaunijā neesot nepieciešama, piebilda Keris.

Kā ziņots, LVSADA vērsušās pie veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) ar aicinājumu jau tuvākajā laikā izveidot darba grupu, kas spriestu par darba samaksas paaugstināšanu, aģentūru LETA informēja arodbiedrībā.

Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris šādu priekšlikumu izteica Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pirms apmēram mēneša, norādot, ka šogad panāktais palielinājums ir pirmais solis, lai sasniegtu adekvātu mediķu atalgojumu, tomēr mērķis ir sasniegt jau pirms vairākiem gadiem mediķiem apsolīto atalgojumu, kas būtu vienāds ar divām vidējām algām valstī.

LVSADA uzskata, ka darba grupu jāizveido, lai nodrošinātu pārskatāmu politiku cilvēkresursu atjaunošanai veselības aprūpē. "Kā savā jaunākajā ziņojumā par Latviju norādījusi Eiropas Komisija, kvalificēta personāla trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas traucē uzlabot veselības aprūpes pieejamību," skaidroja arodbiedrībā, piebilstot, ka Latvija gan ārstu, gan māsu skaita ziņā atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, un par galveno cilvēkresursu trūkuma cēloni tiek minētas nepamatoti zemās algas.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais