Ministru prezidents Māris Kučinskis vakar uzstājās pret Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasību veicināt (encouraging) darbaspēka ieceļošanu.
Starptautiskais Valūtas fonds jūnija otrajā pusē atsūtīja uz Latviju kārtējo delegāciju ar uzdevumu pārbaudīt valsts ekonomisko attīstību. 2. jūlijā delegācija rezumēja savu darbu ar Latvijas situācijas aprakstu un ieteikumiem valdībai. Delegācijas rakstiski paustais viedoklis beidzas ar pateicību Latvijas valsts iestādēm, Latvijas Bankai un privātuzņēmējiem par viesmīlīgo uzņemšanu un konstruktīvajām diskusijām. Tādas frāzes SVF ziņojumos ir parastas, bet ne neizbēgamas. Ir atsevišķi gadījumi, kad valstu valdības izvēlas parādīt, ka tās sargā savu tautu no ļaunajiem parādu piedzinējiem, izdzenot SVF delegāciju no valsts. Piemēram, vienu no pamatakmeņiem savai joprojām augstajai popularitātei tādā veidā 2010.-2012. gadā ielika Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans. Pēc tam skarbās vārdu apmaiņās ar SVF ielaidās Grieķija. Skaļās ķildas gan parasti beidzas ar klusiem izlīgumiem. Gan jau SVF neņems ļaunā
M. Kučinska centienus gūt popularitāti ar publiskiem iebildumiem SVF vismaz tik ilgi, kamēr Latvijas valdība nesāks reālu pretdarbību SVF prasībām. M. Kučinskis šādu rīcību apsolīt neuzņēmās.
Latvijas TV Rīta panorāmas 3. jūlija intervijā Ministra prezidents teica: «Par darba tirgu mēs varam diskutēt. No uzņēmējiem nāk šis spiediens - liels. Mūsu cilvēki brauc lielākas algas meklējumos prom, un šeit paliek tukšums, bet tajā pašā laikā mums nav plānu uz lēto darbaspēku, jo tādējādi, es domāju, mēs nestimulēsim produktivitātes rašanos. Mums šobrīd ir jāizdomā, kā efektīvāk izmantot esošos cilvēkus. Mums ir cilvēki, kas izbraukuši arī, galu galā, ir pirmām kārtām. Un tādu plānu nav.» (Te vārdu pa vārdam citēts M. Kučinska teiktais, par ko jebkurš interesents var pārliecināties portālā Latvijas Sabiedriskie mediji.)
Tas nav nekas dīvains, ka abu pušu - SVF un M. Kučinska - paustais pilnīgi sakrīt izvirzītā mērķa līmenī. M. Kučinskis domā, ka darbaspēka trūkums piespiedīšot celt tā produktivitāti, bet SVF ziņojumā uzsvērts, ka «ražīgumu veicinošas reformas arī būs izšķirošas, lai ekonomika varētu tikt galā ar demogrāfiskajām pārmaiņām». Ir iespējams formulēt kaut vai tik augstu mērķi, lai par to jūsmotu kaut visi zemeslodes iedzīvotāji, kas gatavi kaut ar kaušanos risināt domstarpības par to, kādā virzienā sperams pirmais solis šā mērķa virzienā. Latvijā domstarpības starp darbiniekus gribošiem uzņēmējiem un darbinieku trūkumu savā labā izmantot cerošiem darbiniekiem nav tik asas, bet tomēr pietiekami dziļas, lai valdība izvairītos tām pieskarties. M. Kučinska teikto var traktēt arī tā, ka valdībai nav plānu neļaut Latvijā strādāt ārzemniekiem, kuri šeit vai nu legalizējušies kā studenti, ģimeņu apvienošanās dalībnieki u.tml., vai vispār nav legalizējušies.
