Par bērnu slimības pabalstu maksās ilgāk

© F64

Labklājības ministrija piedāvā valdībai pieņemt likuma grozījumus, lai vecāks, kura bērns ir smagi saslimis, saņemtu slimības lapu arī ilgāk nekā tikai 21 dienu. Pašlaik slimības pabalstu pat visus nodokļus un sociālās iemaksas nomaksājušiem vecākiem bērna ilgstošas slimības laikā nepiešķir.

Iecerēts, ka slimības pabalsts vecākiem pienāksies par bērnu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai

Neatkarīgā par šo tēmu rakstīja pagājušajā gadā, izstāstot konkrētas ģimenes stāstu, kur smagi slimam bērnam ir nepieciešama operācija ārzemēs, kā arī ilgstoša ārstēšanās, taču vecāks varēja saņemt slimības lapu tikai par 21 dienu un tikai gadījumā, ja bērns atrodas stacionārā. Tas nozīmē tādu situāciju, ka viens no vecākiem nevar strādāt, jo jābūt kopā ar bērnu slimnīcā, bet nevar arī saņemt pabalstu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti skaidroja, ka darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība ir noteikta 2001. gadā. Viena no situācijām, kad izsniedz slimības B lapu, ir līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai. Darbnespējas lapu izsniedz personai, kura audzina bērnu, ja tā slimā bērna kopšanas dēļ nevar ierasties darbā un zaudē darbā gūstamos ienākumus. Ja ārstniecības iestādē ārstējas bērni vecumā līdz trim gadiem, kā arī smagi slimi bērni līdz 14 gadu vecumam, tad darbnespējas lapu var izsniegt uz neierobežotu laikposmu, arī ilgāk par 21 dienu. Taču jau cits likums, kas nosaka, kā izmaksā pabalstu, padara šos iepriekšējos noteikumus faktiski bezjēdzīgus no materiālā atbalsta viedokļa, proti, darbnespējas laiku jau var noteikt, bet pabalstu tik ilgi nemaksā, proti, par laiku līdz darbnespējas 14. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darbnespējas 21. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī stacionārā. Likumdošanā nav paredzēti izņēmuma gadījumi.

Iecerēts, ka slimības pabalsts vecākiem pienāksies par bērnu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērnam atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai noteikta saslimšana ar iedzimtām kroplībām, deformācijām un hromosomu anomālijām. Arī gadījumos, ja bērnam ir ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas, audzēji, vai ja saslimis bērns, par kuru Veselības un darbnespējas ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi īpašas kopšanas nepieciešamību (piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts). Šajos gadījumos slimības pabalsta izmaksas ilgumu paredzēts noteikt 26 nedēļas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Labklājības ministrija tagad izstrādājusi grozījumus, lai papildinātu likumu, pagarinot slimības pabalsta izmaksu slima bērna kopšanai atsevišķos smagas saslimšanas gadījumos bērniem vecumā līdz 18 gadiem. Ministrija secinājusi, ka, no vienas puses, valsts likumā ir noteikusi aizsardzību slima bērna kopšanas gadījumā, tomēr netiek nodrošināta sociālā aizsardzība, ja saslimšanas gadījums ir garāks par likumā noteikto un bērnam ilgāku laiku slimošanas periodā ir nepieciešama vecāka aprūpe. Priekšlikums ir slimības pabalsta ilgumu noteikt tāpat kā pilngadīgas personas darbnespējas gadījumā, tas ir, 26 nedēļas, bet ne ilgāku par 52 nedēļām.



Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais