Eiropas Savienības (ES) samitā pieņemtie lēmumi paredz, ka ES valstis pēc brīvprātības principa izveidos centrus, kuros tiks izskatīti Vidusjūrā izglābto migrantu patvēruma pieprasījumi, un šādu centru būtu izdevīgi izveidot arī Latvijā, aģentūrai LETA pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietnieks Kārlis Bukovskis.
Paredzēts, ka ES valstis pēc brīvprātības principa izveidos centrus, kuros tiks izskatīti Vidusjūrā izglābto migrantu patvēruma pieprasījumi. Vēl ES līderi vienojušies, ka tiks pētītas iespējas izskatīt migrantu patvēruma pieprasījumus, vēl pirms viņi ir sasnieguši ES. Paredzams, ka tas varētu notikt Ziemeļāfrikas valstīs.
"Ja pragmatiski padomā, tad, iespējams, Latvijai būtu izdevīgi piesaistīt naudu, darbavietas un resursus, ko radītu šāda pakalpojuma sniegšana visai ES," norādīja Bukovskis. Viņaprāt, uz šādu iespēju jāraugās ļoti ciniski, jo tas ir pakalpojums, ko valsts vai reģions var sniegt visai ES.
Pēc viņa domām, potenciāli izrādīta iniciatīva šajā jautājumā ir runa par valsts tēlu un biznesa vidi, un noteikti atradīsies dalībvalstis, kas labprāt pieteiksies šādus centrus izveidot.
Tomēr Bukovskis pauda skepsi par to, ka Latvija šo iespēju izmantos. Drīzāk, Latvijai garām šajā jautājumā varētu aizsteigties Igaunija, pieļāva eksperts. "Tuvojas Saeimas vēlēšanas un mēs zinām, kādas ir politisko partiju prioritātes. Man ir lielas bažas, ka Latvija varētu neizmantot šo iespēju," sacīja Bukovskis.
Savukārt ideja par to, ka izvērtēšanas centri atrastos valstīs, no kurām migrācijas plūsmas nāk, ir ļoti labs solis, lai iznīcinātu cilvēku tirdzniecības jautājumu un miljonus vērto biznesu, viņš sacīja. Uz šo lēmumu ir vislielākās cerības, pieļauj eksperts, vienlaikus norādot, ka ES ir daudz "burkānu", ko valstīm, kurās šādi centri varētu atrasties, iedot. "ES, piemēram, varētu piešķirt lielāku piekļuvi ES tirgum, apmaksāt šos centrus, radot arī darbavietas. Migrācijas plūsmas ir ES problēma un arī to valstu problēma, no kurām šīs plūsmas nāk, bet šīs valstis lielākajā daļā gadījumu neuzskata to par tik lielu problēmu," teica LĀI direktora vietnieks.
ES samita lēmumi arī paredz, ka pēc migrantu patvēruma pieprasījumu izskatīšanas, tie migranti, kuri atbildīs patvēruma piešķiršanas kritērijiem, tiks nosūtīti uz ES dalībvalstīm, kas būs gatavas viņus brīvprātīgi uzņemt. LĀI direktora vietnieks pieļāva, ka šos migrantus brīvprātīgi varētu uzņemt tās valstis, kurām tas no demogrāfiskā un ekonomiskā viedokļa ir vajadzīgs un ir izdevīgi.
"Bija valstis, kuras jau sākotnēji zināja, ka tas būs nepieciešams - Zviedrija, Austrija, Vācija. Šīs valstis lielā mērā jau ir uzņēmušas šos migrantus. Tagad ir jautājums, kas notiek ar pārējām valstīm - Spānija, Portugāle, un arī mēs paši valstī runājam, ka Latvijā darbaspēks trūkst un notiek sabiedrības novecošanās. Tomēr ir jautājums, kurš būs spējīgs pateikt un pieņemt lēmumu par to. Ja reiz mums ir jāved iekšā cilvēki, tad kāpēc tie nevarētu būt tie, kam nepieciešama reāla palīdzība. Tie būtu divi zaķi ar vienu šāvieni. Un šeit ir arī stāsts par valsts tēlu," skaidroja eksperts.
Bukovskis arī norādīja, ka ES samitā pieņemtie lēmumi nerisina situācijas, kurās dalībvalstī uzņemtie migranti tāpat pēc laika dodas prom uz valsti, kurā tie sākotnēji vēlējušies nokļūt. "Šo cilvēku noturēšanas aspekts ir komplicēts. Faktiskais risinājums ir šos cilvēkus padarīt par piesaistītiem jeb atņemt Šengenas zonas brīvās pārvietošanās tiesības. Viņus ir jāpiesaista konkrētajai valstij. Jautājums, vai Eiropadomes secinājumi ir īstā vieta, kur to ierakstīt. Ja tas būtu ierakstīts, tad ziņas sastāvētu tikai no tā, ka ES vēlas migrantus padarīt par otrās šķiras pilsoņiem ES," pieļāva eksperts.
Viņš skaidroja, ka ES samitā panāktā vienošanās migrācijas jautājumos jeb Eiropadomes pieņemtie secinājumi šajā jautājumā ir tikai sākums diskusijām. Pieņemtie lēmumi bijuši ar mērķi nolīdzināt bīstamākas situācijas migrācijas jautājumos, tomēr "velns ir detaļās", uzsvēra Bukovskis.
Viņaprāt, nekas neliecina par to, ka Eiropadomes secinājumi būtiski mainīs migrācijas plūsmas un atrisinās situāciju. Šie ir Eiropadomes secinājumi, no kuriem tālāk tiek attīstīti tiesību akti, balstoties uz kuriem Eiropas Komisija (EK) nāk ar priekšlikumiem, ar kuriem tiek strādāts. Rezultātā secinājumos vienkārši ir norādītas idejas, kam vajadzētu darboties, skaidroja Bukovskis.
"Eiropadomes secinājumi ir vērsti uz sabiedrības nomierināšanu par šo situāciju, ņemot vērā, cik dažādi viedokļi ES iekšienē par šo jautājumu šobrīd pastāv. Ar burvju otu ir pārvilkts pāri tā, lai visi justos labi, proti, Itālija jūtas labi, ka jaunā valdība ir sadzirdēta, ir parādīta stingra pozīcija un ir iegūts atbalsts. Tikmēr Višegradas valstīm ir skaidri pateikts, ka risinājums ir brīvprātības princips," teica LĀI direktora vietnieks.
