Patlaban uz Latvijas ceļiem ir divreiz mazāk bedru nekā pirms 10 gadiem

© F64

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz asfalta seguma valsts autoceļiem. Saremontēto bedru apjoms ik gadu samazinās un šogad tas ir 237 236 m2.

Salīdzinot ar 2008.gadu, bedru apjoms kopumā ir sarucis divas reizes.

Salīdzinot ar 2008.gadu, bedru apjoms kopumā ir sarucis divas reizes.

Saremontēto bedru apjoma samazinājums skaidrojams ar iepriekšējos gados veiktajiem intensīvajiem būvniecības un rekonstrukcijas darbiem uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, kas ir būtiski uzlabojis melnā seguma autoceļu kvalitāti.

Saremontēto bedru apjoms 2008.gadā - 685 581 kvadrātmetri, 2009.g. 603 075 m2, 2010.g 489 389 m2, 2011.g.- 575 229 kvadrātmetri, 2014.g.- 478 274 m2, 2013.gadā - 575 708 m2, 2014.gadā 444 242 m2, 2015.g. - 411 787 m2, 2016.gadā 368 896 m2 un 2017.gadā 336 127 kvadrātmetru platībā.

Uz asfaltētajiem autoceļiem bedres veidojās dažādu iemeslu dēļ, galvenokārt tās veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, kā arī to ietekmē satiksmes intensitāte, laika apstākļi, nokrišņu daudzums. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Latvijā

Ikviens, kurš ikdienā brauc ar auto, būs pievērsis uzmanību tam, cik liels daudzums kravas automašīnu pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Īpaši, ja dodaties Eiropas virzienā – ceļš no Kauņas Lietuvā līdz Polijai un tālāk uz Rietumeiropu ir kā pudeles kakls, kur visi kravinieki saspiežas šaurajā “Suvalku koridorā”, kas ir vienīgais sauszemes ceļš no Baltijas valstīm uz Rietumeiropu, neiebraucot trešajās valstīs. Tā ir arī laba vieta, lai subjektīvi novērtētu, cik attīstīta ir loģistikas nozare katrā no Baltijas valstīm.

Svarīgākais