Akciju sabiedrības Latvenergo termoelektrostaciju (TEC) darbība ir stabila, un jebkurā brīdī pieejama elektroenerģijas ražošana un nodrošināšana lielā apjomā. Strādājot uz pilnu jaudu, Rīgas TEC varētu nodrošināt 97 procentus no visa Latvijas elektrības patēriņa gadā. TEC loma Baltijas energoapgādes drošumam ir neatsverama, ražojot un nodrošinot ar elektrību visu reģionu brīžos, kad importa piegādēm ir ļoti augsta cena, tādējādi stabilizējot elektrības cenu līmeni, intervijā Neatkarīgajai atklāj Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis.
- Pilsētnieki priecājas par sauli, lauksaimnieki bēdājas par lielo sausumu. Kā šis gads ir iesācies Latvenergo?
- Šis gads laika apstākļu ziņā ir īpašs. Parasti aprīlī Latvijas upēs ir daudz ūdeņu un visas HES strādā ar pilnu jaudu, saražojot lētu enerģiju. Savukārt maija beigās un jūnijā lēta elektrība parasti tiek saražota Skandināvijā, kad kūst kalnu sniegs un upes ir ūdeņiem bagātas. Šogad palu tikpat kā nebija. Savukārt maijs bija Latvijai neraksturīgi karsts un sauss. Patlaban pietece Daugavā ir divas reizes mazāka nekā parasti. Turklāt šāds vasaras sākumam netipisks laiks pieturējās visā Skandināvijā. Šogad karstā laika dēļ Skandināvijā HES rezervuāru piepildījums ir daudz mazāks nekā parasti, kas redzams publiskos avotos.
Līdz ar to elektrības cena tirgū augsta - ap 60-70 eiro par megavatstundu dienas pīķa stundās, tā ir divtik augsta nekā pērn, kad cena bija 36 eiro par megavatstundu.
Šā iemesla dēļ mēs paātrinātā kārtā strādājam ar TEC, lai gan ar abiem lielajiem blokiem bijām plānojuši sākt strādāt tikai augustā, kad ir paredzēti Lietuvas - Zviedrijas starpsavienojumu remonti. Bet laika apstākļu izraisīto augsto cenu dēļ jau tagad strādājam ar TEC-1 koģenerācijas režīmā, veiksmīgi konkurējot ar mazajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem siltumslodzes sektorā šeit, Rīgā. Savukārt TEC-2 strādājam gan ar vienu, gan diviem blokiem kondensācijas režīmā.
Tas nozīmē, ka gadījumos, kad strauji pieaug elektrības cenas, līdz ar TEC darbību cenas varam noturēt. Tas palīdz reģionam stabilizēt importa enerģijas cenu.
- Kādu cenu par elektrību mēs maksātu, ja Latvijā nebūtu TEC-1 un TEC-2?
- Ja mēs izņemtu no tirgus TEC saražotos vidēji 400 megavatus vai aizpagājušo nedēļu pat 800 MW, tad skaidrs, ka veidotos deficīts, jo Latvijas patēriņš vasaras dienā ir aptuveni 1000 megavatu stundā. Tas nozīmē, ka cenas, visticamāk, būtu daudz augstākas nekā pašlaik. Tieši cik augstas, nevar pateikt, jo tas ir atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem.
- Vai pēc gāzes tirgus atvēršanas gāzi TEC darbināšanai var iegādāties lētāk nekā iepriekš?
- Pēc gāzes tirgus atvēršanas beidzot redzam, ka gāze ir piesaistīta Eiropas tirdzniecības vietām (habiem), kur notiek gāzes pirkšanas un pārdošanas darījumi. Līdz ar to mēs beidzot pārskatāmi varam prognozēt notikumus gāzes tirgos Eiropā.
Gāzes cena Latvijā ir līdzvērtīga Eiropas tirgu cenai, protams, ar savu uzcenojumu, kas raksturīgs Baltijas reģionam. Iemesls šim uzcenojumam ir tas, ka mēs esam slikti savienoti ar citiem gāzes piegādātājiem. Lai gan Baltijas reģionā ir Klaipēdas terminālis, taču tā izmaksas ir visai augstas. Tas nevienam nav noslēpums, ka cauruļvadu gāze vienmēr būs lētāka nekā sašķidrinātā gāze. Taču Klaipēdas terminālis ir labs arguments cīņā par lētāku izejvielu. Visu gāzi iepērkam izsoļu veidā. Biežāk vinnē vietējais piegādātājs ar gāzi no Krievijas, bet dažreiz arī lietuvieši, jo ir atsevišķi brīži, kad lētāk ir iegādāties tieši sašķidrināto gāzi. Šobrīd par gāzi maksājam likvīdu cenu, kas ir raksturīga šim reģionam.
- Vai sausuma un plānoto starpsavienojumu remonta dēļ elektrība lietotājiem kļūs dārgāka?
- Redzam, ka elektrības cena biržā jau tagad ir pieaugusi, un tas radījis lielāku maksājumu tiem klientiem, kas izvēlējušies biržas tarifus. Taču ar to jārēķinās, jo elektrības tirgū kā jebkurā citā tirgū gan zemo, gan augsto cenu periodi ir daudzu faktoru ietekmē.
Taču arī tie, kas izvēlējušies biržas tarifu, var saglabāt izmaksas iepriekšējā līmenī, mainot savus elektrības lietošanas paradumus. Piemēram, elektroietilpīgas ierīces izvairīties lietot cenu maksimuma stundās un iespēju robežās darbināt lētākajās stundās.
Otra labā ziņa ir tā, ka visi lietotāji neatkarīgi no izvēlētā tarifa, sākot ar augustu, par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) maksās mazāk. OIK maksājuma samazināšanai tiks novirzīta daļa no Latvenergo pagājušā gada pelņas. Latvenergo, kā zināms, savu peļņu ik gadu samaksā valstij dividendēs, un to izmanto dažādiem mērķiem. Pagājušais gads Latvenergo bija īpaši ražīgs, jo ūdeņiem bagāto sezonu pratām izmatot ļoti efektīvi, darbinot mūsu trīs lielās hidroelektrostacijas, un tas uzņēmumam ļāva nopelnīt vairāk, nekā bija plānots. Un, kā jau minēju, elektrības cenu biržā līdzsvarā notur tieši TEC darbība.
Latvijas elektrības ieguves modelis ir īpašs, jo mums flotē ir gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrostacijas, kas, cita citu aizvietojot, ļauj elektrību iegūt efektīvi un maksimāli izdevīgi atkarībā no tirgus situācijas un laika apstākļiem. Vislabāk to var redzēt gada griezumā. Ziemā elektrību visizdevīgāk ir ražot koģenerācijas režīmā termoelektrostacijās, jo tad vienlaikus ar elektrību tiek iegūts siltums. Pavasarī, kad siltums vairs nav tik aktuāls, Latvijas upēs sākas pali, un tad hidroelektrostacijas sāk strādāt ar pilnu jaudu. Vasaras sākumā, kad Latvijā pali ir beigušies, Skandināvijas upēs ir ūdens pieplūdums, kas dod iespēju skandināviem saražot elektrību lēti. Ja ir tik netipiska situācija kā šogad, kad Latviju un Skandināviju pārņēmis sausums, tad darbinām TEC kondensācijas režīmā, tādējādi līdzsvarojot cenu. Savukārt rudens tradicionāli atnāk ar lietavām, un oktobrī jau parasti sākas jaunā apkures sezona ar elektrības un siltuma ražošanu koģenerācijā.
- Tātad Latvenergo darbojas kā labi noregulēts pulksteņa mehānisms, un izskatās, ka jums ir recepte katrai situācijai?
- Tas gan nenozīmē, ka šajā jomā vairs nebūtu izaicinājumu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem nākotnē būs desinhronizācija jeb visu trīs Baltijas valstu elektrības savienojumu ar Krieviju sinhronās darbības režīma pārtraukšana. Pašlaik Baltijas valstis ir savienotas ar Krievijas maiņsprieguma tīklu, un līdz ar to viss, kas notiek Krievijas tīklā, skar arī mūs.
Tas gan nenozīmē, ka pēc atvienošanās vairs nenotiks tirdzniecība ar šo valsti. Darījumi notiks arī turpmāk. Patlaban notiek diskusijas par optimālāko modeli, kā veikt desinhronizāciju. Pēc desinhronizācijas tieši Latvenergo ar saviem rekonstruētajiem TEC blokiem būs ar visjaunāko floti Baltijas reģionā. Tā ir iespēja, kas, manuprāt, ir jāizmanto gan šeit uz vietas, Latvijā, gan arī jāsniedz pakalpojumi kaimiņvalstīm.
- Varbūt mums vajag uzbūvēt TEC-3?
- Nē, TEC-3 Latvijai šobrīd nav vajadzīgs. Tas izriet arī no sistēmas operatora atzinuma, kurā ik gadu tiek vērtēta jaudas pietiekamība. Tajā ir teikts, ka Latvijai ar esošajām jaudām pašreizējā brīdī pietiek un ka nākotnē nepieciešamību pēc jaudas pieauguma varētu kompensēt ar vēja stacijām. Tas ir virziens, kurā perspektīvā raugās arī Latvenergo.
- Vai es pareizi saprotu, ka Latvenergo būvēs vēja parku?
- Nākotnes attīstības kontekstā Latvenergo skatās uz bezizmešu tehnoloģijām, visdrīzāk tie varētu būt vēja parki. Uzreiz gribu pateikt, ka mēs negaidām subsīdijas. Atbilstoši starptautisko konsultantu ieteikumiem un atzinumiem mēs plānojam, ka ap 2025. gadu šīs tehnoloģijas sasniegs tādu cenu līmeni, kas ļaus iekļauties tirgū bez atbalsta, bez subsīdijām.
Latvenergo patlaban veic nepieciešamo izpēti, tehnisko un ekonomisko aprēķinu šā projekta īstenošanai. Tāpat vēl ir ļoti daudz jautājumu, lai sakārtotu likumdošanu, jo šobrīd vēja parku izveidošanai ir ļoti daudz ierobežojumu.
- Vai vēja parka vietā izdevīgāk nebūtu uzbūvēt vēl kādu HES?
- Esam vērtējuši vairākas iespējas, tajā skaitā pētījuši kādreizējo Daugavpils HES projektu un mazākas jaudas HES projektu Jēkabpilī. Izanalizējot visus aspektus, esam sapratuši, ka ne viens, ne otrs projekts pārskatāmā laikā neatmaksātos, jo investīcijas ir milzīgas, bet jūtams ūdens pieplūdums ir tikai ierobežotu laiku gadā. Vienīgi tad, ja Latvijā pali būtu nepārtraukti, atmaksātos jaunas HES būve.
Lai gan mums jauna HES nav jābūvē, tas nenozīmē, ka šī joma neprasa ieguldījumus. Vecākā HES Latvijā ir būvēta pagājušā gadsimta 30. gados - uz Aiviekstes. Arī Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas HES jau ir vairāk nekā 50 gadu. Tās visas prasa investīcijas, lai varētu saglabāt un droši ekspluatēt.Mēs ieguldām drošuma palielināšanā, īstenojot, piemēram, Pļaviņu HES rezerves pārgāznes projektu. Šī hidroelektrostacija, kas būvēta līdzenumā, ir unikāla ne tikai Latvijas vai Baltijas, bet pat pasaules mērogā. Stacija ir izbūvēta uz mīkstām gruntīm, ūdens pārgāzne apvienota ar hidroelektrostacijas ēku un ir mašīnzāles un autoceļa tuneļa griesti. Ar šādiem konstruktīviem risinājumiem pasaulē ir tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas hidroelektrostacijas.
Patlaban tiek īstenots valstiskas nozīmes projekts vides risku novēršanā un sabiedrības drošuma nodrošināšanā, kas paredz rezerves pārgāznes uzbūvēšanu Pļaviņu HES. Tas ļaus daļu ūdens masas palu laikā novadīt caur to, tādējādi atslogojot esošās hidrobūves.
Tāpat nemitīgi tiek pilnveidotas arī TEC tehnoloģijas, lai tās varētu strādāt diennakts režīmā, reaģējot uz tirgus un laika apstākļu izmaiņām. Kad būvēja termoelektrostacijas, tās bija domātas kā bāzes stacijas, kuras darbojas tikai ziemā. Savukārt līdz ar gāzes tirgus atvēršanu tās ir kļuvušas par stacijām, kas spēj strādāt dinamiskā režīmā. Lai tas notiku, protams, ir ieguldīts liels darbs, intelektuālais potenciāls un arī līdzekļi. Tāpat, atveroties gāzes tirgum, ir parādījusies arī cita sastāva gāze, kas nāk ne tikai no Krievijas, bet no Norvēģijas šelfa, vai kas nāk no Amerikas - gāze ar citu enerģētisko vērtību. Turbīnas, kas sākotnēji bija plānotas vienam gāzes sastāvam, tagad ir jāpielāgo gāzei ar atšķirīgu sastāvu.
Līdztekus tam patlaban mēs esam iesnieguši pieteikumu līdzfinansējumam un gaidām atbildi no ES fondiem par iespēju termoelektrocentrālēs uzstādīt siltuma akumulatorus, kas ļautu uzkrāt dienā saražoto siltumu laikam, kad pieprasījums pēc elektrības nav tik liels. Tādējādi mēs varētu kļūt vēl konkurētspējīgāki gan elektrības, gan siltumenerģijas tirgū.
To visu ļauj sasniegt koģenerācija - tas ir, siltuma un elektrības ražošana vienā ciklā. Koģenerācija tādos platuma grādos kā Latvija ir augstas efektivitātes apliecinājums.