Goda konsulu institūts tiecas ciešāk sadarboties ar uzņēmējiem

Lai veicinātu preču un pakalpojumu apriti ar valstīm, kuras Latvijā pārstāv ne tikai vēstnieki, bet arī goda konsuli, biedrība Goda konsulu konsulārais korpuss Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzsākušas darbu pie savstarpējās sadarbības memoranda.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Maltas goda konsuls Latvijā Jānis Zelmenis, LTRK valdes padomnieks ārlietu jautājumos Mārtiņš Perts un Ārlietu daļas direktors Mārcis Dzelme sarunā ar Neatkarīgo bija vienisprātis - goda konsulu institūts, veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmējiem, ir radījis, rada un radīs arī turpmāk veiksmes stāstus uzņēmējdarbībā.

Paplašinās informatīvo telpu

Pie līdzīgiem secinājumiem maija beigās nonākuši arī LTRK un Ārlietu ministrijas rīkotā semināra dalībnieki. Seminārā piedalījās Latvijas goda konsuli ārvalstīs un vietējie uzņēmēji. Šobrīd top sadarbības memoranda projekts starp LTRK un Latvijā akreditētajiem goda konsuliem. «Iepriekš strādājot par Latvijas vēstnieku ārvalstīs, bieži nācās sastapties ar goda konsuliem. Dod Dievs, lai ministru padomnieki tik daudz izdarītu. Runājoties ar to vai citu goda konsulu, sapratu, kurā sfērā viņš varētu būt noderīgs mūsu valstij. Parasti mēs izmantojām to konsula sfēru, kurā viņš bija visspēcīgākais. Goda konsuli bija liels atbalsts vēstniecībai. Piemēram, viņi lieliski informēja mūsu uzņēmējus par noteikumiem valstī, kurā viņi vēlējās darboties,» stāstīja M. Perts.

Dzelme uzsvēra, ka LTRK pasākumi ar dažādu valstu pārstāvjiem notiek regulāri: «Mēs būtu ļoti ieinteresēti sadarboties ar konsulu biedrību, jo tas mums ļautu informatīvo telpu noklāt daudz plašāk. Mēs būtu ļoti ieinteresēti slēgt vienošanos par konkrētu sadarbību ar goda konsulu biedrību, lai pēc tam caur goda konsuliem veicinātu sadarbību jau ar konkrētām valstīm.»

Latvijas koki Āfrikā

Veiksmīga jauna preču noieta tirgus iekarošana reizēm var būt atkarīga no precīzas informācijas un attiecīgajiem biznesa kontaktiem. «Biju Latvijas vēstnieks Maltā. Tur mums tajā laikā strādāja ļoti labs goda konsuls, pēc pamatprofesijas notārs, tagad strādā Eiropas Savienības struktūrās. Viņa tēvs bija slavens Maltas rakstnieks. Viņš mani vadāja pie dažādiem Maltā strādājošiem uzņēmējiem. Malta atrodas ļoti tuvu Āfrikai. Tolaik Āfrikai radās vajadzība pēc durvīm un logiem. Plastmasas logi un durvis Āfrikā nederēja, jo plastmasa karstajā saulē deformējās. Parastos koka rāmjus ātri sagrauza termīti, bet koku ar ķimikālijām piesūcināt arī nedrīkstēja, jo karstumā ķīmija iztvaiko, izdalot indīgas vielas. Radās doma - kāpēc gan neizveidot kopuzņēmumu ar Latviju, sūtīt uz Āfriku sagataves, kur tās liktu kopā pēc pasūtītajiem izmēriem?» atminējās M. Perts.

Viņš uzsvēra, ka kļūt par goda konsulu nelielai valstij jau nav pārāk sarežģīti, taču galvenais ir tas, kāda konsulam ir autoritāte, zināšanas, sakari un, pats galvenais, vēlme veicināt Latvijas un savas pārstāvamās valsts sadarbību. «Benīna ir neliela valsts. Taču desmit miljonu eiro darījums Latvijas uzņēmējiem ir liels darījums. Uzņēmums Jauda koks ieguva kontraktu par elektrības stabu piegādi Āfrikai. Tur betona stabi neder. Tie drūp. Koka stabus Āfrikai piedāvāja arī citu valstu kompānijas. Tenderi vinnēja ASV kompānija, taču šo tenderi atcēla. Cilvēks, kurš strādā mūsu labā (saistīts ar goda konsulu), afrikāņiem bija pierādījis, ka ASV kompānija kokus impregnē ar indīgām vielām, bet Latvijas koki apstrādāti atbilstoši ES sertifikātam. Tā mūsu stabi iekarojuši savu nišu.»

Viesnīcas Rīga piemērs

Zelmenis savukārt atminējās piemēru, kā viesnīca Rīga pārtapa par pieczvaigžņu viesnīcu: «Biznesā nekad nekas nenotiek, ja cilvēks cilvēku nepazīst. Latvijai ir izcils goda konsuls Armēnijā. Jebkuram uzņēmējam, kurš kaut ko nolēmis uzsākt Armēnijā, iesaku ar viņu satikties. Šim konsulam ir izcili kontakti un izcila informācija gan par Latviju, gan par Armēniju. Jautājums: kas goda konsulam Armēnijā kopējs ar 50 miljonu eiro investīcijām Latvijā? Atbilde: mūsu goda konsuls vienam bagātam armēnim iestāstīja, ka viņam par 25 miljoniem eiro ir jānopērk noplukusī viesnīca Rīga. Bagātais armēnis uzticējās goda konsula viedoklim, nopirka viesnīcu, paņēma vienā no Latvijas komercbankām kredītu, veica viesnīcas renovāciju, piesaistīja to Kempinsky ķēdei, un tagad šī viesnīca darbojas kā izcila pieczvaigžņu viesnīca.»

Robi komunikācijā

Pēc J. Zelmeņa teiktā, ja veiksmīga biznesa projekta īstenošana atkarīga no veiksmīgas goda konsula un uzņēmēju sadarbības, tad paša goda konsula veiksmīga funkcionēšana atkarīga no valsts varas iestāžu attieksmes pret goda konsula institūtu. Veicot ikdienas darba pienākumus konsulārajā jomā, Maltas goda konsuls sastapies ar vietējo varas iestāžu neinformētību par Vīnes konvencijas pamatprincipiem, tajā skaitā par goda konsuliem un viņu imunitāti. «Nesen Meksikas goda konsulam Latvijā nācās pamatīgi cīnīties, lai tiktu cietumā pie aizturētā savas valsts pilsoņa. Analizējot šo atgadījumu, jāsecina, ka informācija par to, ar ko Latvijā nodarbojas goda konsuli, nav nonākusi līdz iekšlietu un tieslietu sistēmas darbiniekiem. Esmu sastapies ar vēl sadzīviskākām situācijām, kurās man bijusi lieliska iespēja pārliecināties par policistu neinformētību par goda konsulu esamību un viņu funkcionālo imunitāti. Biju nolicis auto ar goda konsula numura zīmi pie veikala, lai nopirktu konjaku, lai pēc tam dotos pie Krievijas vēstnieka. Nāku atpakaļ, skatos - soda kvīts! Biju auto nolicis blakus policijas autobusam. Tur bija rakstīs, ka auto drīkst nolikt stundu. Policists taču redzēs, cik ilgi biju projām! Mani sodīja ne jau par to, ka biju nepareizi novietojis auto, bet par to, ka nebiju skatlogā ievietojis pulksteni. Sāku tiesāties un zaudēju visās instancēs. Rakstīju tiesai iesniegumu, ka saskaņā ar Vīnes konvenciju pildīju konsulāros pienākumus sakaru uzturēšanas funkciju un ka uz mani attiecināma imunitāte. Pašvaldības policijas amatpersona bija rakstījusi vēstuli Latvijas Ārlietu ministrijai, vai goda konsuliem pienākas imunitāte. Kāds ļoti zema ranga ierēdnis no Ārlietu ministrijas bija atbildējis policistam, ka goda konsulam nekāda imunitāte nepienākas, jo viņš - domāts es - ir šīs valsts pilsonis. To akceptēja administratīvās tiesas tiesneši. Birokrātija nostrādā. Tagad gaidu, kad pie manis nāks ar tiesu izpildītāju slēgt goda konsulāta kontu. Pagaidām neviens nav nācis. Vēl viens piemērs. Katrs konsuls vēlas noskaidrot, cik viņa pārstāvētās valsts pilsoņu šeit atrodas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Filipīnu goda konsulam saka: mēs jums nekādus datus nesniegsim, mums spēkā ir datu aizsardzības regula. Viņš atbild: es jau neesmu nekāds garāmgājējs, bet gan Filipīnu valsts nozīmēts un Latvijā akreditēts goda konsuls. Tad iestāde atbild: labi, mēs šādu informāciju varam sniegt, bet jums par katru izziņu jāmaksā 15 eiro. Filipīnu goda konsuls samulst, jo viņš jau nezina, vai Latvijā uzturas 300 vai 3000 filipīniešu.»

Skaitļi un fakti

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodamajiem datiem, Latvijā ir akreditēti 25 goda konsulāti, bet Latvijai ārvalstīs konsulāros pienākumus pilda 189 goda konsuli. Saskaņā ar 1963. gada Vīnes konvenciju valsts goda konsulam uztic veikt valsti reprezentējošās un konsulārās funkcijas. Par goda konsulu var būt Latvijas gadījumā gan Latvijas, gan ārvalsts pilsonis. Goda konsuls nav ierēdnis un Ārlietu ministrijas darbinieks. Lielākajā daļā Eiropas valstu goda konsuli konkrētajā valstī apvienojās asociācijās. Latvijā kopš 2015. gada janvāra darbojas biedrība Goda konsulu konsulārais korpuss Latvijā. Tā apvieno vairāk nekā desmit no Latvijā akreditētajiem 25 goda konsuliem.