Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem.
Iepriekš minētā jautājuma izskatīšana tika vairākkārt atlikta, jo Ekonomikas ministrija (EM) par minētajiem likuma grozījumiem nebija panākusi vienošanos ar Latvijas Lielo Pilsētu asociāciju (LLPA). Iepriekš ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA atzina, ka viņš neredz iespēju vienoties ar LLPA par Konkurences likuma grozījumiem.
Pirmdien, 25.jūnijā, pēc tikšanās ar Ašeradenu LLPA izplatīja paziņojumu medijiem, kurā norādīja, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumu arī gadījumos, kad privātais uzņēmējs neredz izdevīgumu iesaistīties vai arī pakalpojumu kvalitāte nav pietiekamā līmenī. "LLPA aicina KP mainīt filozofiju - iedziļināties situācijās pēc būtības, nevis raudzīties tikai no Rīgas skatu punkta. Reģionos situācijas ir dažādas - arī tur iedzīvotājiem ir tiesības saņemt kvalitatīvus pakalpojumus," uzsvēra LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).
Tajā pašā laikā pieņemt likuma grozījumus EM piedāvātajā redakcijā aicina Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BKPI).
Valdībai adresētā vēstulē FICIL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka grozījumi Konkurences likumā palīdzēs stiprināt divus svarīgus principus - godīgu konkurenci un labu pārvaldību. FICIL arī norādīja, ka patlaban publisko personu darbību negatīvās sekas konkurences jomā jau tiek atzītas un regulētas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Zviedrijā, Itālijā, Somijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā un Lietuvā.
Savukārt BKPI vadītājs Latvijā Andris Grafs vēstulē valdībai uzsvēra, ka EM piedāvātais regulējums ir saskaņā ar citu valstu labo praksi, tas ļauj ievērot gan OECD korporatīvās pārvaldības principus, gan konkurences neitralitātes principu, nesašaurinot pašvaldību tiesības iesaistīties komercdarbībā.
"Konkurences neitralitātes principa ieviešanai OECD ir izteikusi rekomendāciju piešķirt KP pilnvaras vērsties pret konkrētām konkurenci ierobežojošām pašvaldību darbībām, piemēram, radot nepamatotas priekšrocības vai izslēdzot privātos uzņēmumus no tirgus.
"BKPI uzskata, ka pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama. Tāpat nav atbalstāms, ka pašvaldību sasniedzamie mērķi, iesaistoties komercdarbībā, nav precīzi definēti un izmērāmi, kā arī pēc būtības netiek vērtēta situācija tirgū. Vairākos gadījumos neveiksmīgie centieni iebilst pret konkurences neitralitātes principa neievērošanu izgaismoja nepilnības tiesiskajā regulējumā, ko risina piedāvātie grozījumi Konkurences likumā," pauda Grafs.
KP aģentūru LETA informēja, ka likuma grozījumi ir nepieciešami, jo Latvijā viena no uzņēmējdarbības vides problēmām ir konkurences neitralitātes principa neievērošana publisku personu darbībā, kas izpaužas kā nepamatotas priekšrocības publisku personu kapitālsabiedrībām. To apstiprina KP 2017.gadā veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti - gandrīz 64% respondentu par aktuālu nozares problēmu atzinuši publisku personu radītos konkurences ierobežojumus. Arī OECD ir sniegusi rekomendāciju piešķirt KP pilnvaras vērsties pret šādām publisku personu darbībām.
KP informācija liecina, ka kopš 2013.gada piecos gadījumos - Aizkrauklē, Olainē, Tukumā, Dobelē un Ventspilī - konkurences uzraugs konstatēja pašvaldību kapitālsabiedrību nepamatoti radītus ierobežojumus privāta sektora uzņēmumiem veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un maiņas pakalpojumus. Pēc pārrunu procedūru īstenošanas KP panāca ierobežojumu novēršanu, nodrošinot iespēju skaitītāju uzstādīšanu un maiņu turpmāk veikt privātā sektora uzņēmējiem.
Savukārt 2017.gadā KP saņēma SIA "Iungenz" sūdzību, ka Jelgavas pilsētas domei piederošā SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" liek nepamatotus šķēršļus privātajam uzņēmumam sniegt individuālo ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu vai nomaiņu pašvaldības uzņēmuma pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem, vienlaikus pati piedāvājot veikt šādus pakalpojumus.
Arī EM likuma grozījumu nepieciešamību pamato ar faktu, ka atsevišķas iestādes vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, tomēr šīm iestādēm savā darbībā ir jāievēro un jāveicina brīva konkurence.
"No konkurences tiesību viedokļa nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot tos gadījumus, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces," uzsvēra ministrijā.
Ar grozījumiem Konkurences likumā paredzēta kārtība, kādā KP varēs vērsties pret iestādēm un publisku personu kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām. Likumprojekts paredz, ka KP, lai novērstu konkurences ierobežojumus, veic pārrunas ar konkrēto iestādi vai kapitālsabiedrību, bet, ja pārrunu ceļā konkurences ierobežojumu nav iespējams novērst, KP ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek kapitālsabiedrībai tiesisko pienākumu, kas novērš konkurences kavēšanu.
Likuma grozījumi attieksies uz publisku personu tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, t.i., gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām kā arī valsts un pašvaldību iestādēm.
"Minētais regulējums ļautu KP vērsties, piemēram, arī pret situāciju, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot savam piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus vai kad kapitālsabiedrība, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi iesaistās, ūdens skaitītāju uzstādīšanas tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam," skaidroja EM.
Tāpat jaunais regulējums ļautu KP vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.