Baltijas valstu senioriem augstākais nabadzības un sociālās izstumtības risks
Šī gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pensijas ienākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs vecuma grupā 65+ gadi. Latvijas Apdrošinātāju asociācija aicina pievērst uzmanību skaudrajiem faktiem un izvērtēt iespējas uzlabot savu nākotnes finansiālo labklājību.
Latvijā pensijas apjoms ir vien 42% no vēlīnā darbaspējas vecuma algas, un tas ir trešais viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Lietuvā ir piektais mazākais rādītājs Eiropas Savienībā, bet Igaunijā - sestais. Savukārt Baltijas mērogā Latvijas senioru pensijas, rēķinot pret pēdējo darba gadu algām, ir vismazākās. Kopumā kopš 2008. gada šiem rādītājiem Eiropas Savienībā ir augoša tendence, sevišķi Latvijā, pensijas apjomam palielinoties par 12% pret konkrētajām algām. Salīdzinājumam - Lietuvā vērojams tikai 2% pieaugums, bet Igaunijā izmaiņu nav.
Baltijas valstu seniori pakļauti ļoti augstam nabadzības un sociālās izstumtības riskam vecumdienās, ieņemot pēdējās pozīcijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopš 2013. gada nabadzībai pakļauto cilvēku skaits 12 dalībvalstīs pieaudzis. Diemžēl lielākais pieaugums vērojams Baltijas valstīs.
Izteiktas nabadzības riska atšķirības Baltijā ir arī starp vīriešiem un sievietēm (sliktākie rādītāji Eiropas savienībā). Ir vairāki faktori, kas lielākoties ietekmē šīs atšķirības starp dzimumiem. Pirmkārt, sievietes pilnas slodzes darbā pavada vidēji piecus gadus mazāk nekā vīrieši, veltot šo laiku bērnu, kā arī mazbērnu audzināšanai. Otrkārt, ļoti bieži par līdzvērtīgu darbu sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Treškārt, aplēses liecina, ka dažādu iemeslu dēļ 32% sieviešu nodarbinātas nepilna laika darbos, turpretī vīrieši - tikai 7%. Interesanti, ka Eiropas Savienības mērogā Latvijas un Lietuvas sievietēm ir ilgāks darba mūžs nekā vīriešiem, taču, neskatoties uz to, viņas ir vairāk pakļautas nabadzībai mūža nogalē, jo visbiežāk paliek bez partnera jeb vientuļas.
Dzīves ilgums aug, dzimstība samazinās, tāpēc paredzams, ka 2070. gadā senioru proporcija pret strādājošajiem būs ievērojami lielāka nekā šobrīd. Ja šobrīd 40 strādājošie ar sociālajām iemaksām, kuras maksā no savām algām, uztur 10 pensionārus, tad 2070. gadā tādiem pat 40 strādājošajiem iedzīvotājiem būs jāuztur jau 20 pensionāri. Tādējādi var krietni samazināties pensijas apjoms, vai arī daudz lielāka algas daļa būs jāatvēl sociālajām iemaksām.
“Mēs nereti ar skaudību noraugāmies uz Rietumvalstu senioriem, kuri vecumdienās ceļo un atpūšas rekreācijas centros. Ne tikai atšķirīgās pensiju sistēmas, bet arī atšķirīgie uzkrājumu veidošanas paradumi Rietumu pensionāriem nodrošina bezrūpīgāku mūža nogali. Liels šķērslis nenoliedzami ir brīvo līdzekļu trūkums, tomēr, sākot uzkrāt savlaicīgi, arī novirzot aptuveni 30-50 eiro mēnesī, veidotos vērā ņemams finansiālais drošības spilvens, “ secina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.