Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka Latvijas Universitāte (LU) nepietiekami izmantojusi iespējas gūt peļņu no izīrētajiem un iznomātajiem īpašumiem, tādējādi divu gadu laikā zaudējot ap 400 000 eiro. LU kā vienu no iemesliem min lielo tai piederošo ēku un teritoriju skaitu. Tikai daļa no 105 namiem ir populārās apkaimēs ar kvalitatīvi izremontētiem dzīvokļiem, kurus var izīrēt par tirgus cenu.
«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai varētu ieguldīt tālākā attīstībā. LU ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro VK padomes locekle Inese Kalvāne. Lai uzlabotu situāciju, VK rosina, pirmkārt, steidzami labot kļūdas, nosakot īres maksu. Vismaz 17% no pārbaudītajiem īres līgumiem tā noteikta nepamatoti zema, un LU īrnieka vietā divu gadu laikā bijis jāsedz apsaimniekošanas izdevumi gandrīz 7500 eiro apmērā. Savukārt piektajā daļā no izvērtētajiem līgumiem kļūdaini noteikta nomas maksa, un arī šajos gadījumos LU par īpašuma uzturēšanu divos gados samaksājusi gandrīz 16 500 eiro. Otrkārt, augstskola nav izmantojusi arī visas iespējas vienpusēji vai vienojoties ar īrniekiem un nomniekiem pārskatīt īres un nomas maksas, kā to paredz gan noslēgtie līgumi, gan normatīvais regulējums. Tāpat revidenti nav guvuši pārliecību, ka bija jāsamazina īres maksa par īrnieka gandrīz 100 000 eiro apmērā veiktajiem ieguldījumiem, jo tie nebija pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.
LU rīcībā ir 62 nekustamie īpašumi ar vairāk nekā 100 ēkām.
Augstskola paredzējusi atbrīvoties no neperspektīvajiem vai zaudējumus nesošajiem, lai iegūtu finansējumu Akadēmiskā centra attīstībai Torņakalnā, taču divu gadu laikā izdevies atsavināt tikai trīs īpašumus, teic I. Kalvāne. Viņa vērš uzmanību uz to, ka nav izmantotas visas iespējas nopelnīt arī ar 14 ienākumu centriem (viesu nami, īres un nomas telpas). Piemēram, 2016. gadā tiem tik tikko izdevies nosegt izdevumus, un, lai gan 2017. gadā ieņēmumi palielinājušies, visas iespējas tos kāpināt joprojām nav izmantotas. VK uzskata, ka, nenosakot ienākumu centriem skaidrus mērķus un neieinteresējot tos savas darbības rezultātos, LU nemotivē tos strādāt efektīvāk.
LU norāda, ka ir izstrādāts un 2016. gadā Senātā apstiprināts Infrastruktūras attīstības perspektīvais plāns, kas paredz sistēmisku un stratēģiskajām interesēm atbilstošu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Tomēr sakārtošanas process nav ātrs, jo objekti ir daudzi un dažādi. «Tie ir denacionalizēti īpašumi, novēlēti testamentā, valsts piešķirti augstskolu likumā deleģēto funkciju veikšanai. Līdz ar to LU rīcībā tie ir nonākuši jau apgrūtināti ar dažādām saistībām, līgumiem vai uzlikumiem, tāpēc to sakārtošanai ir nepieciešams laiks,» uzsver LU Infrastruktūras departamenta direktora p.i. Marģers Počs.
Savukārt revīzijas ziņojumā tirgus apskatā norādītā īres maksa - četri eiro par kvadrātmetru - varot tikt prasīta par kvalitatīvi izremontētiem un pilnībā nokomplektētiem dzīvokļiem ar platību līdz 70 kvadrātmetriem populārās apkaimēs. Diemžēl tādu cenu neesot iespējams iegūt mazāk populārās vietās vai par kopmītņu tipa istabām.
Pēdējo trīs gadu laikā LU ir veikusi nozīmīgas reformas, reorganizējot tās administratīvo aparātu, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu un veidotu pārskatāmāku pārvaldības sistēmu. Tas ļāvis ievērojami kāpināt ienākumus no nekustamo īpašumu izīrēšanas un iznomāšanas, akcentē M. Počs.
