Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam (KPV LV) atcelti abi piemērotie drošības līdzekļi par aizliegumu izbraukt no valsts un par regulāru uzturēšanos dzīvesvietā, pavēstīja pats politiķis.
Kaimiņš norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajā lēmumā esot atsauce uz viņa pausto, ka drošības līdzekļi nav savienojami ar viņa kā deputāta pienākumu izpildi, tāpat esot norādīts, ka tie neesot izpildāmi un līdz ar to esot atceļami.
Kā ziņots, deputāts šodien pauda uzskatu, ka ar noteiktajiem drošības līdzekļiem ir pārkāptas Satversmē minētās deputāta tiesības, jo bez parlamenta piekrišanas nevar tikt aprobežota viņa personas brīvība. Deputātam kā drošības līdzekļi bija noteikti drošības līdzekļi patstāvīgi uzturēties dzīvesvietā un aizliegums izbraukt no valsts.
Kaimiņš atsaucās uz Satversmes 29.pantu, kurā cita starpā teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Parlaments pagājušajā nedēļā nolēma, ka atļauj tiesībsargiem veikt Kaimiņa aizturēšanu un kratīšanas veikšanu.
Politiķis uzsvēra, ka ir nepieciešama atļauja jebkurai Saeimas deputāta imunitātes ierobežošanai. Parlaments nav lēmis par atļauju viņam piemērot kādu drošības līdzekli, uzsver Kaimiņš.
KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka "izvērtējot Kaimiņa pieteikumu, kriminālprocesa virzītājs pieņēma lēmumu atcelt piemēroto drošības līdzekli".
"Ņemot vērā A. Kaimiņa pieteikumu 2018.gada 21.jūnijā lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu, ir noskaidroti apstākļi, pie kuriem minētais drošības līdzeklis nav izpildāms, un tieši, A. Kaimiņš norāda, ka viņiem piemērotie drošības līdzekļi nav savienojami ar Saeimas deputāta amata pienākumiem un tie nav izpildāmi, līdz ar ko, A. Kaimiņam piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā, un kā papildus drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts, ir atceļams," norādīts KNAB lēmumā par Kaimiņam noteikto drošības līdzekļu atcelšanu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere nekomentēja konkrēti Kaimiņa gadījumu, skaidrojot, ka būtu jāredz procesuālie dokumenti, lai varētu izteikties. Meistere aģentūrai LETA pauda viedokli, ka parlamenta piekrišana nav nepieciešama visiem drošības līdzekļiem, bet gan tiem, kas ierobežo deputāta brīvību. Piemēram, Saeimas piekrišana nebūtu vajadzīga attiecībā uz drošības naudu vai dzīves vietas maiņas paziņošanu. Savukārt Saeimai jālemj, ja tiek lemts par deputāta aizturēšanu vai ierobežojumiem attiecībā uz pienākumu pildīšanu.
Kā ziņots, KNAB kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu pagājušajā nedēļā aizturēja Kaimiņu, "KPV LV" valdes locekli Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Vēlāk gan trijotne atbrīvota un viņiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Pagājušā gada jūnijā sāktajā kriminālprocesā divas personas atzītas par aizdomās turētām par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.
Tāpat vēl viena persona atzīta par aizdomās turēto par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.
Balstoties uz KNAB preses paziņojumā un aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, no kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2016.gada pavasarī Tamužs vienojās ar politiskās organizācijas valdes locekli, ka personu grupā izkrāps finanšu līdzekļus lielā apmērā no kāda uzņēmuma, ko KNAB apzīmējis ar burtu "B", nolūkā tos novirzīt politiskās organizācijas nelikumīgai finansēšanai.
Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs paziņojis uzņēmuma "B" valdes priekšsēdētājam, ka vēlas nolīgt kādu personu stratēģisku konsultāciju sniegšanai personīgi viņam kā padomes priekšsēdētājam. 2016. gada 1.jūnijā tika noslēgts līgums starp uzņēmumu "B" un uzņēmumu "Per capita" par konsultāciju sniegšanu. "Firmas.lv" dati liecina, ka "Per capita" pilnībā pieder Zakatistovam.
Analoģisks līgums par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu tika noslēgts arī 2016.gada 30.decembrī. Saskaņā ar līgumu, ik mēnesi uzņēmums "B" pārskaitīja naudas līdzekļus 2000 eiro apmērā un pievienotās vērtības nodokli uz "Per capita" bankas kontu.
Tas turpinājās līdz 2017.gada jūnijam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas par Saeimas deputāta, Zakatistova un Tamuža sarunām.
Sarunās Zakatistovs paziņojis, ka saņem no uzņēmēja 2000 eiro mēnesī. Savukārt uzņēmējs jautājis par viņam iegūstamo nosacīto labumu, vai tā būs nauda, vai vara, vai ekonomikas ministra postenis.
KNAB uzskata, ka minētie finanšu līdzekļi tika novirzīti maksājumu veikšanai, kuru rezultātā, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem, politiskajai organizācijai bija iespējams bez maksas izmantot partijas biroja telpas.
Krāpšanas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi lielā apmērā tika izmantoti "KPV LV" finansēšanai.
Tāpat KNAB uzskata, ka Saeimas deputāts kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2015.gadu norādīja nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.