Liegšot pašvaldībām lemt par militāru apbūvi

Neatkarīgās korespondents Kurzemē Aizsardzības ministrija vēlas liegt iedzīvotājiem tiesības lemt par militāra rakstura objektu būvniecību. Šāda ierosme parādījusies pēc tam, kad Aizsardzības ministrija vairākkārt saskārusies ar iebildēm vai pat reāliem kavēkļiem savu plānu īstenošanā.

Valsts sekretāru sanāksmē jau izskatīto dokumentu skaidrojumā minēts, ka izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtība nepieciešamas, lai novērstu situāciju, ka pašvaldība var lemt par valsts aizsardzības būvju realizāciju, kaut tās par nepieciešamām jau atzinis Ministru kabinets. Faktiski runa ir par atbrīvošanos no vietējo būvvalžu saskaņojuma nepieciešamības, jo būvvalde nevar akceptēt ieceri, ja pašvaldība un iedzīvotāji to noraida.

Jāatgādina, ka skaļākās diskusijas pēdējos mēnešos izvērtās par Ventspils novada Vārves pagasta kāpās izbetonēto ceļu ASV armijas desanta sagaidīšanai. Šai gadījumā iedzīvotājiem nekas pat netika jautāts – sabiedriskā apspriešana, kas būtu loģiska šādas kapitālas būves celtniecībā aizsargājamā teritorijā, nenotika. Taču iedzīvotāju burkšķēšana nekādi nespēja aizkavēt amerikāņu un vietējo militāristu plānus, jo pašvaldība un vides institūcijas ieceri atbalstīja.

Savukārt jūras novērošanas sistēmas celtniecība Latvijas piekrastē ir reāli aizkavējusies. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pēdējā aizķeršanās notikusi Apšuciemā. Vietējie iedzīvotāji bailēs kļūt par ienaidnieka mērķi vai radaru apstarojuma objektu, kā arī nevēloties ikdienā skatīties uz milzīgu neglītu konstrukciju pateica nē torņa būvniecībai. Tornis projektā tika pārbīdīts vairāk uz Kolkas pusi – Plieņciemu. Taču arī tur vietējos iedzīvotājus militāristiem neizdevās pārliecināt, un Engures novada dome pateica nē projektam.

Trešā iespējamā torņa atrašanās vieta bija uz Rīgas pusi, gandrīz neapdzīvotā dabas nostūrī – tā dēvētajā Garajā jūdzē, bet tur savukārt nē pateikusi Vides ministrija.

Zīmīgi, ka aizsardzības un vides resoru vadītāji šobrīd nopietni konfiktē savā starpā. Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) brīdī, kad premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) prombūtnes laikā pildīja viņa pienākumus, iesniedza divus pieprasījumus aizsardzības ministram Imantam Lieģim (Pilsoniskā savienība) – gan par amerikāņu militārās operācijas kaitējumu videi Vārves kāpās, gan novērošanas torņa celtniecību. Pagaidām atbilde sniegta tikai uz pirmo, turklāt mutiski koalīcijas padomē, nevis valdības sēdē, kā to bija vēlējies vides ministrs. V. Dombrovskis šo pieprasījumu vairs neuztur spēkā. Kamēr nav redzēts rakstisks izklāsts uz pieprasījumu, R. Vējonis no plašākiem komentāriem par tālāko rīcību atturas. Taču militāristu jaunāko ieceri par lemšanas tiesību atņemšanu pašvaldībām vides ministrs uzskata par absolūti nepieņemamu. "Tas nav pareizi," Neatkarīgajai saka R. Vējonis.

Arī pašām pašvaldībām varētu rasties pamatotas iebildes pret balsstiesību atņemšanu, vēl jo vairāk tāpēc, ka ministrija par saviem plāniem ar tām nav pat konsultējusies.

Latvijas Pašvaldību savienības līderis Andris Jaunsleinis pieļauj, ka pārāk plašas aizsardzības resora pilnvaras var tikt izmantotas pretrunā iedzīvotāju interesēm. Piemēram, izvietojot apdzīvotās vietās veselībai kaitīgas tehnoloģijas.

Aizsardzības ministra I. Lieģa padomnieks un biroja vadītājs Airis Rikveilis apgalvo, ka par nepieciešamību izvietot kādus bīstamus militārus objektus, arī jaunas militāras bāzes, nav runa.

Jautājums aktualizēts novērošanas torņu dēļ: "Cilvēki nesaprot, ka šie objekti ir vajadzīgi visas valsts drošībai un arī zvejniekiem, nevis tikai Valdemāra ielai 10/12. Ja vides un drošības prasības tiek ievērotas, nevar būt situācija, ka mums pasaka nē – tāpēc, ka nē." Tajā pašā laikā A. Rikveilis nenoliedz, ka valdības noteikumos virzītās izmaiņas neattiektos tikai uz piekrastes aizsargjoslu, bet aizsardzības nozīmes objektiem valsts teritorijā kopumā.

Latvijā

Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.

Svarīgākais