Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Taksometru anarhija bojā Latvijas tēlu

© Ekrānšāviņš no avīzes

Atjēdzoties, ka skaitītājā vai lietotnē griežas nevis centi, bet eiro, pasažieri pie lielveikala Spice, kur ir pirmais luksofors pēc lidostas, lec laukā. Taksometru pakalpojumu regulējumā pašlaik valda bandītisms un legalizēta krāpšanās.

Pēc cenu brīvlaišanas brauciena cena ārzemniekam līdz Rīgas centram uzlēkusi līdz pat 70 eiro, līdz Ādažiem pīķa stundās jāmaksā 140. Turpat līdz Jūrmalai - 80 eiro. Savukārt uz Imantu vai Zolitūdi aizbraukt nav iespējams. Neviens taksists neies apgrūtināt sevi ar izstāšanos no zelta kilometra rindas piebraucamajā estakādē. Un tas nekas, ka Rīgas satiksmei ir pilnīgi vienalga, ka ik vakaru aptuveni trīs četriem pasažieru reisiem sabiedriskais transports ir nepieejams. Piemēram, Jāņu dienā pēdējais 22. maršruta autobuss no lidostas uz centru izbrauca pulksten 23.50, un tas nozīmē, ka Frankfurtes, Maskavas, Varšavas un Londonas reisu pasažieriem vienīgā iespēja paliek taksometri. Saviem trīs četriem simtiem cilvēku. Un te veidojas milzīga atšķirība zināšanu plaisā starp vietējiem iedzīvotājiem un ārzemniekiem.

Atļauja ikvienam taksometram iebraukt lidostā sniedz iespēju negodīgiem pārvadātājiem uzstādīt neadekvātas pakalpojuma cenas un piekopt citas negodīgas darbības, ar ko visbiežāk saskaras tieši ārzemju viesi.

7 eiro par kilometru

BRŪNAIS KILOMETRS. Šī ir taksometru uzgaidāmā zona pirms došanās uz zelta kilometru. Izbraukāta un dubļu pienēsāta. Šoferu slengā saukta arī par purvu / Foto: Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Ja vietējie vēl varētu pamanīt un saprast, ka «7 eiro par kilometru», kas mazmazītiņiem burtiņiem blāvā krāsā rakstīti uz taksometra durvīm, nav nekāds joks. Ka šī melnā grabaža ir bandītu taksometrs. Tad ārzemniekam to saprast ir tikpat kā neiespējami, un pirmais iespaids par Latvijas valsti viņam paliek tas vissliktākais - te mīt alkatīgi zagļi, kas izmanto cilvēku atrašanos bezizejas stāvoklī. Lai arī nedaudz privileģētā situācijā, tomēr arī vietējie iedzīvotāji šobrīd spiesti lietot sliktus un neizdevīgus pakalpojumus, jo vairākas kompānijas pieprasījuma pīķa stundās vai tad, kad nav alternatīvu, vienkārši paaugstina tarifus - divas, trīs un vairāk reizes. Taxify šo ideju pat pamanās pārdot kā kaut ko vērtīgu - tev nav ar ko aizbraukt mājās? Tūlīt tu samaksāsi daudz dārgāk un mašīna piebrauks.

Lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte atzīst: «Šobrīd viss - pakalpojuma kvalitāte, pieejamība, arī taksistu attieksme ir katastrofāla. Sūdzības saņemam burtiski kaudzēm.» Un absurds ir tas, ka lidosta neko tur nevar izdarīt, jo spēkā ir Administratīvās tiesas lēmums, kas aizliedz ierobežot konkurenci taksometru pakalpojumu nozarē.

ZELTA KILOMETRS jeb šoferu slengā - sēta. Atrašanās uz lidostas piebraucamās estakādes agrāk bija jānopelna ar sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Bija nepieciešams līgums ar lidostu. Tagad rindu šeit un citās pieprasītās Rīgas vietās tirgo bandīti / Foto: Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Sods par labu pakalpojumu

Lidostas valdes locekļi jau ir samaksājuši naudassodus par šo pārkāpumu. No savām personiskajām kabatām. Barjera pie zelta kilometra ir demontēta, jo pretējā gadījumā valde iedzīvotos kriminālprocesā par tiesas lēmuma nepildīšanu un automātiski lidotu no saviem amatiem. Agrāk, lai nostātos uz lidostas estakādes sagaidīt klientus, mašīnai bija jābūt jaunai un tīrai, ar pietiekamu komforta līmeni, šoferim bija jāzina svešvalodas. Bez kriminālas pagātnes. Bet tagad tur var stāvēt jebkurš - un stāv arī. Piepīpēti šroti. Solīdākās takšu kompānijas vairs pat necenšas nostāties zeltas kilometrā - brauc tikai pēc izsaukuma vai pie korporatīvajiem klientiem.

Konkurences jēga no klienta viedokļa ir paaugstināt pakalpojuma kvalitāti un samazināt cenas. Taču taksometru biznesā ir noticis pilnīgi pretējais. Pateicoties Satiksmes ministrijas, Konkurences padomes un tiesas rūpēm, pakalpojums padarīts nekvalitatīvāks un dārgāks. Šīs anarhijas formālais pieprasītājs bija taksists Valērijs Utjanskis. Vairākus gadus viņš tiesājās, lai panāktu prasību atcelšanu taksometriem pie Centrālās dzelzceļa stacijas, un tagad sagrāvis pakalpojumu arī pie lidostas Rīga. Tagad taksometri tādi, kuros bail pat iekšā sēsties.

Apkrāpj valsti vai pasažierus

Īsi pirms Jāņiem uz darba sanāksmi kopā nāca taksometru problēmas risināšanā iesaistītās institūcijas. Ne pie kāda saprātīga risinājuma nenonāca, izņemot ieteikuma lidostai informēt pasažierus, ka viņus var piemānīt. Bet jādara tas tik uzmanīgi, lai neaizskartu svēto konkurenci. Taksometru licenču izsniegšana šobrīd uzticēta Rīgas plānošanas reģionam, taču kontroles funkcijas tas nepilda. Vienīgais ieteikums pasažieriem - nekāpt pirmajā taksī, kas pagadās.

Sanāksmē piedalījās arī šīs nozares uzraugs no Satiksmes ministrijas puses - Tālivaldis Vectirāns. Viņš apzinājis vēl vairākus pasažieru apkrāpšanas veidus - cilvēki tiek izvadāti pa garāku ceļu, nekā reāli vajadzīgs. Uz tuviem mērķiem par oficiālo tarifu taksisti atsakās vest. Vēl ir vēstīts par gadījumiem, kad atšķiras uzrādītā maksa skaitītājā un lietotnē. Tā vispār ir klaja krāpšana, jo abus paralēli lietot nedrīkst. Šādā veidā tiek apkrāpta vai nu valsts, vai pasažieri. Ko darīt? Atbildes pagaidām nav. T. Vectirāns stāsta, ka Autopārvadājumu likumu un ar to saistītos normatīvus ir domāts vērt vaļā, bet pagaidām konkrētas idejas netiek izpaustas, «ja izziņos par ātru, gaidas netiks sasniegtas». Bet gaidas taksometru tirgus spēlētājiem ir radikāli atšķirīgas.

Bandīti, agregatori, tradicionālie

Vieni ir bandīti, kas vēlas kontrolēt tirgu ar mafijas metodēm un tirgo saviem taksistiem vietas pie nozīmīgiem objektiem par azartspēļu žetoniem. Viņiem izmaiņas nav nepieciešamas. Ja vajadzēs, sados pa muti kādam, kādam pārdurs riepas, un bizness rullēs tālāk.

Otras ir tā dēvētās agregatorkompānijas, kas izliekas tikai par tehnoloģiskām platformām, kam ar pašu taksometru biznesu nav nekādas saistības. Saved kopā klientu ar pakalpojuma sniedzēju, iekasējot par to pašu noteiktu starpniecības maksu, - Taxify, Panda, Yandex. No taksistu algotāju puses atbildība nulle. Viņi grib vienīgi tirgot sava zīmola uzlīmītes uz mašīnām un nemaksāt nodokļus. Peļņa aizceļo uz turieni, kur serveri stāv - un tas nav Latvijā. Kad agregatori nāca iekšā Latvijas tirgū, nozare rosināja noteikt obligātu prasību, ka arī serveriem jāatrodas šeit un Valsts ieņēmumu dienestam jānodrošina pie tiem pilna piekļuve. Taču šī iecere tika politiski norakta.

Tieši tradicionāli strādājošās takšu kompānijas ir tās, kas pieprasa godīgus spēles noteikumus visiem. Vienādu statusu taksistiem. Vienādus nodokļus valstij.

Klientam naidīgs bizness

Rīgas taksometru parka (zīmols Red Cab) valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks stāsta, ka viņa uzņēmums iestātos arī par vienota ekonomiski pamatota tarifa ieviešanu valstī. Tāpat kā tas ir Īrijā. Tur uz visiem skaitītājiem rāda vienu un to pašu summu, bet konkurence notiek ar pakalpojuma kvalitāti. Laba mašīna, patīkams šoferis, internets utt.

Neatkarīgā pavaicāja arī Taxify viedokli šajā jautājumā, un tas ir kategoriski noraidošs: «Vienots pakalpojuma tarifs ir pretrunā ar tirgus principiem un liedz iespēju vadītājiem un uzņēmumiem savstarpēji konkurēt, par dažādas kvalitātes pakalpojumiem nosakot dažādus tarifus. (..) Cenai ir jābūt dinamiskai, lai motivētu vadītājus sniegt pakalpojumu un nodrošinātu to, ka arī aktīvajās pīķa stundās pieejamas automašīnas.» Arī esošo Satiksmes ministrijas politiku nozares regulējumā Taxify kritizē: «Faktiski tas ir taksometru nozares lobijs, kas praksē padara neiespējamu privāto vadītāju darbību, vienlaikus turpinot stutēt atsevišķus taksometru nozares uzņēmumus, kuru interesēs ir turpināt darboties «pelēkajā zonā».»

Tomēr situāciju lidostā Rīga Taxify uzskata par nepieņemamu. Tā grauj Rīgas tēlu un rada haosu nozarē kopumā. «Atļauja ikvienam taksometram iebraukt lidostā sniedz iespēju negodīgiem pārvadātājiem uzstādīt neadekvātas pakalpojuma cenas un piekopt citas negodīgas darbības, ar ko visbiežāk saskaras tieši ārzemju viesi.»

Latvijā ir reģistrēts ap 600 taksometru kompāniju. Tās lieto ap 3000 automašīnu, un no tām 2500 savstarpēji konkurē Rīgā un tās apkārtnē. Šobrīd - pilnīgi haotiski un klientam nedraudzīgi.