Aptauja: Audzis Latvijas iedzīvotāju atbalsts vienotai Eiropas politikai migrācijas jautājumos

© f64

Par diviem procentpunktiem kopš 2017.gada rudens pieaudzis aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalsts vienotai Eiropas politikai migrācijas jautājumos, liecina 89.Eirobarometra aptaujas dati.

"Par" vienotu Eiropas politiku migrācijas jautājumos ir 51% aptaujāto, bet 40% ir pret vienotu Eiropas politiku šajā jautājumā. Konkrētu atbildi nevarēja sniegt 9% respondentu. Lietuvā atbalsts ir lielāks - 73%, bet Igaunijā zemāks - 48%. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) vienotu Eiropas politiku migrācijas jautājumos atbalsta 68% aptaujāto, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2017.gada rudenī.

Visvairāk vienotu Eiropas politiku migrācijas jautājumos atbalsta Vācijā aptaujātie iedzīvotāji - 85%, bet Čehijā vien 41% aptaujāto.

Savukārt par vienotu visu ES dalībvalstu ārpolitiku ir 71% Latvijas respondentu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī. Tikmēr Lietuvā vienotu visu ES dalībvalstu ārpolitiku atbalsta 78%, bet Igaunijā 66% respondentu. ES vidēji tie ir 66%.

Aptaujā arī secināts, ka par tālāku ES paplašināšanos ir 52% Latvijā aptaujāto respondentu, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada rudenī. Lietuvā tālāku ES paplašināšanos nākotnē atbalsta 66%, bet Igaunijā 46% aptaujāto. ES vidēji tālāku ES paplašināšanos atbalsta 44%, bet vismazāk tālāku paplašināšanos vēlas Austrijas iedzīvotāji - 24%.

Kopīgu aizsardzības un drošības politiku starp ES dalībvalstīm Latvijā atbalsta 87% aptaujāto, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī. Lietuvā un Igaunijā atbalsts šādai politikai ir nedaudz zemāks, attiecīgi 85% un 84%. Tikmēr vidēji ES to atbalsta 75%.

Vienotu ES enerģētikas politiku atbalsta 75% aptaujāto Latvijā, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada rudenī. Lietuvā un Igaunijā atbalsts vienotai ES enerģētikas politikai ir attiecīgi 82% un 76%. Vidēji ES to atbalsta 73%.

Vienoto digitālo tirgu ES atbalsta 75% Latvijas respondentu, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī. Latvijas kaimiņvalstīs atbalsts ir lielāks, proti, Lietuvā - 77%, bet Igaunijā - 79%.

Brīvu cilvēku pārvietošanos ES atbalsta 95% respondentu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī. Igaunijā par brīvu cilvēku pārvietošanos ES ir identisks skaits respondentu, bet Lietuvā 94%.

Savukārt par vienotu ES tirdzniecības politiku ir 78% aptaujāto Latvijā, tikmēr Lietuvā un Igaunijā par vienotu politiku šajā jomā ir attiecīgi 85% un 81% aptaujāto.

89.Eirobarometra aptauja tika veikta laikā no 17.marta līdz 28.martam 34 valstīs vai teritorijās, tajā skaitā 28 ES dalībvalstīs.

Latvijā

Aizritējis Latvijā spēkā esošā banku virspeļņas nodokļa jeb “solidaritātes iemaksas” pirmais ceturksnis. Ar šo jauno nodokli paredzēts stimulēt kreditēšanu – nodokļa summa samazinās atkarībā no banku kreditēšanas aktivitātes. Tomēr bankas joprojām ir pesimistiskas. “nra.lv” aptaujāja vairākus nozares lielākos spēlētājus. Viņi skaidroja, kāpēc netic, ka jaunais likums darbosies tā, kā tas bija iecerēts.

Svarīgākais