Šašlika cepšana - joprojām iecienītākā nodarbe Līgo svētkos

© Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Latvijas iedzīvotāju Līgo svētkos visbiežāk ievērotās tradīcijas ir šašlika cepšana un ugunskura kurināšana, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS neilgi pirms svētkiem veiktā aptauja.

Kantar TNS pirms Līgo svētkiem jūnija vidū veiktā aptaujā atklāj, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem Līgo svētkos cep šašliku (65%) vai kurina ugunskuru (59%). Gandrīz puse iedzīvotāju apsveic Līgas un Jāņus (44%), kā arī ēd vai gatavo Jāņu sieru (arī 44%).

Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju Jāņu rītā sagaida saullēktu

Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju Līgo svētkos dzer vai gatavo alu (38%), kā arī dzied vai klausās Līgo dziesmas (36%). Nedaudz mazāk nekā trešdaļa iedzīvotāju svētkos pērk vai plūc Jāņu zāles (30%) vai pin vainagus (arī 30%).

Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju Jāņu rītā sagaida saullēktu (29%), un dažkārt tas ir saistīts ar Līgo svētku pasākumu apmeklēšanu (26%) vai kvasa dzeršanu (26%). Iedzīvotāji svētkos mēdz arī izgreznot telpas ar meijām, kalmēm vai ziediem (25%).

TNS

Piektdaļa iedzīvotāju Līgo svētkos ir visai kustīgi un mēdz lēkt pāri ugunskuram (21%). Mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju svētkos cep pīrāgus (18%), sadedzina iepriekšējā gada vainagus (18%), līdz svētkiem izravē dārzus (16%), un tad svētkos dejo vai iet rotaļās (13%).

Jāatzīmē, ka iedzīvotāji visai kūtri ievēro tādu Līgo tradīciju kā papardes zieda meklēšana - vien desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem Jāņu naktī meklē šo mītisko ziedu.

Vēl iedzīvotāji Līgo svētkos mēdz doties pusnakts vai rīta peldēs (7%), met vainadziņu upē vai ozolā (5%), mazgājas rīta rasā (4%), zīlē (1%) vai ritina ratu (to gan dara vien nepilns procents iedzīvotāju). Mazākums jeb 3% mūsu valsts iedzīvotāju Līgo svētkos uzvelk tautas tērpu.

Jāatzīmē, ka Līgo svētku svinēšana ir visai izplatīta parādība arī mūsdienu sabiedrībā, jo tikai 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem atzīmē, ka nesvin šos svētkus, un vēl 6% apgalvo, ka neievēro nekādas Līgo svētku tradīcijas.

Savukārt aktīvākie Līgo svētku svinētāji ir jaunieši vecumā līdz 30 gadiem. Jo īpaši jaunieši biežāk nekā citu vecumgrupu pārstāvji Līgo svētkos cep šašliku, dzer kvasu, pin vainagus un tad daļa jauniešu met tos upē vai ozolā, kā arī viņi biežāk nekā pieaugušo līgo visu nakti un sagaida saullēktu. Laikam nebūs pārsteigums, ka arī papardes zieda meklēšanā jaunieši ir aktīvāki nekā pieaugušie.

Par aptauju

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2018. gada 12. līdz 14. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.