Izdzīvošanas padomu minimums līgotājiem

Dienesti un iestādes, kas gādā par sabiedrības drošību, pirms Jāņiem izplata padomus, kā veiksmīgāk pārdzīvot gada skaistākos svētkus. Cilvēki mēdz nodarīt sev pāri visdažādākajos veidos.

Dzērums un ēdelība ir divi galvenie iemesli gan sīkām ķibelēm, gan smagām traģēdijām.

Dzērumā cilvēki kļūst pārdroši, neveikli, pārēdas, aizrijas, nositas.

Mediķi, plānojot dežūras, ņem vērā sakarību - jo labāki ir laikapstākļi, jo vairāk negadījumu. Pašreizējā laika prognoze ļauj domāt, ka svētki būs pavēsi un lietaini, toties jāņabērnu veselībai draudzīgi.

Nebraukt un nepeldēt dzērumā

Jau laikus ir sākta satiksmes drošības kampaņa, apkarojot braukšanu dzērumā. Šai tradīcijai ir vissmagākās sekas. Piedzērušies cilvēki pie stūres izraisa smagas avārijas vai, alkohola melanholijas ietekmēti, izdara pašnāvību, ieraujot savā nelaimē arī citus. Ceļu satiksmes drošības direkcija šogad sabiedrību uzrunā ar patiesiem cilvēkstāstiem, kuros viņi atzīstas, kā svinējuši svētkus, sēdušies pie stūres reibumā un piedzīvojuši traģiskus mirkļus, zaudējot draugus, tuviniekus vai pārdzīvojot grūtu un sāpīgu atgriešanos dzīvē. Pagājušā gada Jāņos ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja trīs cilvēki. Bet jāņošanas vēsturē ir arī krietni skarbāki skaitļi - 2000. gada svētkos bojā gāja 26 cilvēki. Kopš tā laika regulāri tiek īstenotas pirmssvētku sociālās kampaņas, vērienīgi policijas reidi, un vienalga - alkoholiķi tāpat sēžas dzērumā pie stūres. Pērn pieķerti 70 dzērājšoferi.

Svētku melnajā statistikā savu artavu dod arī peldēšanās reibumā. Pagājušajā gadā noslīka trīs cilvēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests brīdina, ka dzērumā peldēties un laivot ir bīstami: «Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpes.» Šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 50 slīkoņi.

Vēl viena Jāņu nelaimju kategorija saistīta ar gastronomiskām pārmērībām - ēšana un vienlaicīga runāšana pērn kādam vecākam vīram beidzās pat ar nāvi. Viņš aizrijās ar gaļas gabalu.

Prātīgi ar uguni

Protams, ne jau visas Jāņu ķibeles beidzas letāli. Izlīdzoties pašiem, ar līdzcilvēku vai mediķu palīdzību svētkus pārdzīvot izdodas vairumam svinētāju. Traumu gan ir daudz. Tās tiek gūtas, lecot pāri ugunskuram, tumsā pakrītot, uzkāpjot čūskām. Pērn dažādas traumas guva vairāk nekā 300 cilvēku. Tostarp arī apdegumus. Ugunsdzēsēji piekodina, ka nevajadzētu lēkt pāri ugunij sintētiskos un plandošos apģērbos, plastmasas lietusmētelīšos. Ar ēdienu grilēšanu un degšķidrumu jādarbojas uzmanīgi. Ugunskura vietai apkārt ieteicams uzrakt zemi, un blakus pa ķērienam jānoliek spainis ūdens. Ar pirts kurināšanu jāuzmanās - jāņotāji katru gadu vismaz pārīti nosvilina. Energouzņēmums Sadales tīkls brīdina arī no elektrotraumām. Izrādās, ka tās var gūt, ar makšķeri pieskaroties gaisvadu elektrolīniju vadiem. Sekas šādiem negadījumiem ir pirmās un otrās pakāpes roku un kāju apdegumi, bet smagākajos gadījumos sekas ir letālas. Tātad ar copi Jāņu rītā uzmanīgi.

Galvenais - pieskatīt bērnus

Pieaugušie paši atbild par sastrādātajām muļķībām, savukārt par bērnu muļķībām atbild pieaugušie, un to glābēji īpaši uzsver: «Bērnu drošība ir prioritāte - viņi rūpīgi jāpieskata.» Var izdomāt atvasēm kādu nodarbošanos, taču jāatceras - «mazie līgotāji ir izveicīgi vainagu pinēji un galda klājēji, nevis ugunskuru kurinātāji un gaļas cepēji»!

Vēl citi noderīgi drošas svinēšanas padomi ir drošā vietā noglabāt mājas un mašīnas atslēgas, dodoties uz laukiem, paņemt līdzi pretodu līdzekļus un plāksterus. Nakts pastaigām ļoti labi noderēs lukturītis. Telefons ir labs palīgs, ja gadījies nomaldīties.

Bet pats svarīgākais - gadījumiem, kad pašu spēkiem ķibele nav atrisināma, ir zināt, kur atrodies. VUGD silti rekomendē, dodoties uz svinību vietām, iepriekš noskaidrot, kurā novadā vai pagastā svētki tiks svinēti, piemēram, kāds ir tuvākās pieturas vai māju nosaukums: «Ja notiks kāds negadījums un būs nepieciešama mediķu, policistu vai ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, operatīvie dienesti varēs ierasties daudz ātrāk, ja viņiem tiks izstāstīta precīza atrašanās vieta.» Glābēji novēl priecīgi un droši nolīgot!