Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kas piešķir tiesības Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) lemt par sešu mēnešu liegumu interneta mājaslapām, kurās nelikumīgi tiek pārraidīts televīzijas saturs.
Attiecīgās izmaiņas veiktas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
NEPLP piešķirtas tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tām Latvijā pieejamām mājaslapām internetā, kuras pārraida audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas. Tāpat padomei būs regulārā monitoringa laikā jāuztur un jāaktualizē savā mājaslapā publiski pieejamu "melno sarakstu", kurā būtu norādītas bloķētās IP adreses, kurās izplata nelegālo saturu.
Iepriekš atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputāti atbalstīja komisijas priekšsēdētājas Ineses Laizānes (VL-TB/LNNK) priekšlikumu papildināt normu ar lieguma piešķiršanas termiņu sešu mēnešu apmērā. Tas dotu nelikumīgās pārraides komersantam iespēju labot kļūdas, iegādājoties licenci.
Komisijas sēdē deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) pauda viedokli, ka NEPLP lēmuma pieņemšanas procesā par nelegālas televīzijas ierobežošanu interneta vidē būtu jāiesaistās tiesnesis. "Vienotības" frakcijas deputāte Lolita Čigāne iebilda, norādot, ka tiesneša iesaiste nav nepieciešama. "Pat, ja lēmumu pieņemšanā iesaistītu tiesnesi, tad nav skaidrs, kāda tiesa tā būtu un kādā kārtībā tas notiktu. Tāpat mēs nevaram par šādu iespēju runāt, ja nav notikušas sarunas ar pašu tiesu," iepriekš skaidroja Čigāne.
Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Gatis Melnūdris Cilvēktiesību komisijā skaidroja, ka NEPLP būtu arī tiesības lemt par lieguma pagarinājumu, kā arī nepieciešamības gadījumā attiecīgo IP adresi bloķēt. "Šajā gadījumā padomei nav nepieciešams tiesnesis, kas pieņemtu lēmumus par lieguma piešķiršanu vai bloķēšanu, jo tas ir administratīvais process," sacīja Melnūdris.
NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš iepriekš skaidroja, ka mājaslapas bloķēšana būtu galīgais solis, ko padome pieņemtu. Pēc Āboliņa teiktā, komersantam, kura mājaslapai noteikts liegums, būs tiesības vairākas iespējas laboties.
Valsts policijas pārstāvis Dimitrijs Homenko komisijas sēdē 13.jūnijā norādīja, ka patlaban Valsts policija jau ierobežo aizliegta satura mājaslapas. "Sākoties Interpola oficiālajam projektam, kurā monitorē kriminālpārkāpumus, trīs nedēļu laikā Latvijā spējām novērst apmēram 5000 mājaslapu ar aizliegtu saturu. No Interpola regulāri saņemam atjaunotu "melno sarakstu" ar interneta vietnēm, kas izplata aizliegtu saturu, kuram sekojam līdzi. Tāpat esam uzrunājuši vairākus Latvijas komersantus, kurus vēlamies aicināt iesaistīties, lai gada laikā sasniegtu veiksmīgus rezultātus aizliegta satura ierobežošanā interneta vidē," Cilvēktiesību komisijā sacīja Homenko.
Likumā veiktas arī vairākas citas izmaiņas Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai.