Vējonis: Atklāta balsošana ir darbības imitācija, kas neveicina atklātību

© f64

Atklāta balsošana pēc būtības ir darbības imitācija, kas neveicina atklātību, komentējot nostāju par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Taujāts, vai Saeimas Juridiskās komisijas vairākuma konceptuāli atbalstītie grozījumi Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu parlamentā, varētu tikt iedzīvināti līdz nākamā Valsts prezidenta ievēlēšanai, Vējonis sacīja, ka pašam parlamentam par to ir jālemj un tā ir politiskā izšķiršanās.

"Attiecībā uz jebkāda veida atklātām balsošanām - es tās neatbalstu, jo tā ir darbības imitācija. Politiskās partijas vienalga arī pirms atklātā balsojuma vienojas, kā tās rīkosies konkrētajā balsojumā, un katram deputātam individuāli izpausties ar kaut kādu viedokli par vienu vai otru amatpersonu tāpat nav iespējas, jo ir jābalso tā, kā kopumā partija lēmusi attiecīgā kandidāta gadījumā," uzsvēra Valsts prezidents.

"Tāpēc ir tāda manipulācija ar atklātiem balsojumiem un, manuprāt, tas nevecina atklātību," viņš piebilda, vienlaikus atklātu balsojumu gadījumos politiķus aicinot būt godīgiem pret saviem vēlētājiem. Viņaprāt, politiķiem jāatklāj, kā tie balsojuši vienā vai otrā situācijā, ja kāds viņiem to vaicā.

Komentējot savu kandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu Valsts prezidenta amatā, Vējonis vērsa uzmanību, ka šis nav jautājums, kas pašlaik būtu ļoti aktuāls, jo ir virkne citu svarīgāku jautājumu, piemēram, gatavošanās Saeimas vēlēšanām.

"Manuprāt, ir svarīgi, lai sabiedrība un politiķi būtu gatavi vēlēšanām, lai izdarītu atbildīgu lēmumu, tādēļ ir pāragri runāt par prezidenta vēlēšanām, un tas nav manas dienaskārtības jautājums," teica Vējonis.

Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskās komisijas vairākums 12.jūnijā konceptuāli atbalstīja Latvijas Reģionu apvienības rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu parlamentā.

Pirms likumprojekta virzīšanas izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā Juridiskā komisija lūgs informāciju, kā par grozījumiem lēmušas pārējās parlamenta komisijas, kurām visām skatīšanai ir nodoti attiecīgie grozījumi, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kā ziņots, šos opozīcijas rosinātos grozījumus Satversmē Saeimas sēdē atbalstīja arī koalīcijas pārstāvji no "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, savukārt lielākā daļa Zaļo un zemnieku savienības deputātu balsojumā nepiedalījās.

Saeimas Juridiskās komisijas vairākums pērn oktobrī atbalstīja iedzīvotāju iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā. Reizē komisijas sēdē šis jautājuma raisīja plašas debates.

Idejas kritiķi kā pretargumentu min to, ka atklāts balsojums neļaušot deputātiem izdarīt neatkarīgu izvēli un ka viņi būšot spiesti rīkoties, kā nolemts frakcijā.

Iepriekš vairākos Saeimas sasaukumos bijuši mēģinājumi noteikt Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, taču šīs idejas atbalstam līdz šim nav izdevies iegūt nepieciešamo divu trešdaļu "dubulto" vairākumu, kas nepieciešams izmaiņu veikšanai Satversmē.

Pašlaik Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentu ievēl aizklātā balsojumā.

Latvijā

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV)