Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas tomēr paredzēs aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti par šādām likuma izmaiņām vienojušies, apzinoties, ka, iespējams, par šādas normas atbilstību Satversmei iedzīvotāji vērsīsies ar pieteikumu Satversmes tiesā.
Pagājušajā nedēļā par grozījumiem šajā likumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti nobalsoja vienprātīgi, un 21. jūnijā tie būs jāskata parlamentam galīgajā lasījumā. Pēdējā sēdē deputāti vairs neatgriezās pie diskusijas par to, kurš - dzemdējušas, nedzemdējušas vai visas sievietes - drīkstēs ziedot olšūnas mākslīgajai apaugļošanai, jo par to esot diskutēts jau vairākās komisijas sēdēs un pie vienprātības nenonāca. Deputāti gan vienojās, ka vienotais dzimumšūnu donoru reģistrs sāks darbu nevis 2019. gada 1. janvārī, bet nākamā gada jūlijā, dodot ilgāku laiku šo reģistru izveidot. Līdz nākamā gada 1. jūlijam jābūt apstiprinātiem arī noteikumiem, kas uzliks par pienākumu visiem medicīnas centriem, kas nodarbojas ar mākslīgās apaugļošanas pakalpojumu, sagatavoties datu apmaiņai. Reģistrā būs jāieliek arī visa vēsturiskā informācija par olšūnu donoriem.
Saeimā aktualizējies arī jautājums, kā cilvēki var uzzināt, no kā viņi cēlušies, piemēram, 18 gados, stājoties laulībā, noskaidrot, vai gadījumā neizrādās, ka nākamais vīrs vai sieva ir pusbrālis vai pusmāsa
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts, par likumprojektu atbildīgais referents Vitālijs Orlovs Neatkarīgajai atzina, ka viņa personiskais viedoklis ir par aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas un šis viedoklis balstās deputāta pārliecībā, ka tas aizsargās sievietes veselību. «Tas nekādā ziņā nav pret to, ka sieviete nedrīkstētu lemt pati, kā rīkoties ar savu ķermeni,» sacīja V. Orlovs, taču jautājums ir ļoti sarežģīts un ir ļoti daudz dažādu viedokļu. Viņš atzina: pastāv iespēja, ka šī norma, ja to pieņems Saeima galīgajā lasījumā, tiks apstrīdēta Satversmes tiesā. No deputāta teiktā izriet, ka faktiski deputāti apzinās, ka varētu būt sieviete vai nevalstiskā organizācija, kas varētu Satversmes tiesā protestēt pret šo normu, tomēr vismaz V. Orlova pārliecība ir, ka šāda norma neierobežo cilvēktiesības.
To, ka jautājums ir sarežģīts, pierāda arī ilgās diskusijas Saeimā. Jau martā deputāti bija vienojušies par šo normu, taču nolēma tomēr turpināt diskusijas. Likumprojekts pat vairākas reizes tika izslēgts no parlamenta darba kārtības. Pret ideju aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas pie Saeimas notikuši arī vairāki protesti, un, iespējams, tie turpināsies.
Saeimā aktualizējies arī jautājums, kā cilvēki var uzzināt, no kā viņi cēlušies, piemēram, 18 gados, stājoties laulībā, noskaidrot, vai gadījumā neizrādās, ka nākamais vīrs vai sieva ir pusbrālis vai pusmāsa. Tomēr deputāti secināja, ka tā ir diskusija, kurai pašlaik nav risinājuma. Tāpat likumā jānosaka, kas notiek ar visiem dokumentiem, arhīvu, ja kāds no reproduktīvās medicīnas centriem beidz pastāvēt. Tā kā šie jautājumi ir aktuāli visai sabiedrībai, darbs pie tiem turpināsies arī pēc šo grozījumu pieņemšanas, un tas būs jau 13. Saeimas sasaukumā. «Tie ir plaši jautājumi, kurus pat nav iespējams izrunāt te, Saeimā,» teica V. Orlovs. Viņš atgādināja, ka pašreizējos grozījumus Saeima skatījusi gandrīz visus četrus gadus.
Manabalss.lv iniciatīvas Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni pārstāve Katrīna Kaktiņa atzina, ka sieviešu tiesību aktīvisti tomēr lūgs deputātus neatbalstīt šos grozījumus un atstāt likumu pašreizējā variantā. Pašlaik likums nosaka, ka par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
Tiesībsargs savā atzinumā Saeimai iepriekš rakstīja, ka no likuma anotācijas nav saprotams pamatojums atšķirīgai attieksmei, nosakot ierobežojumu ziedot savas olšūnas tieši nedzemdējušai sievietei, jo veselības riski, uz kuriem norādīts starptautiskos pētījumos, var attiekties gan uz dzemdējušām, gan nedzemdējušām sievietēm. Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nebūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citām sievietēm, teikts atzinumā, un tas jau būtu pašas sievietes ziņā izlemt, vai kļūt par olšūnu donori, zinot, kāda ir šī medicīniskās manipulācijas ietekme uz ķermeni.
***
Kas var būt par dzimumšūnu donoru pašlaik?
Par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem
Kādus grozījumus piedāvā Saeima?
Par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem
Avots: Saeima