Digitālgeitas tiesā uzpeld Šķēles vārds
Šonedēļ klajā nākuši dokumenti, kas liecina par Andra Šķēles ģimenes saistību ar krietni seno, tā dēvēto digitālgeitas lietu. Zīmīgi, ka šonedēļ paredzēts dibināt apvienību Par labu Latviju, no kuras līderiem viens ir A. Šķēle.
Prokurors Edvīns Piliksers Neatkarīgajai vairākas reizes uzsvēra, ka viņam bijuši savi apsvērumi, kuru dēļ viņš iegūtos materiālus turējis noslēpumā un izlēmis iesniegt Rīgas apgabaltiesai tikai tagad. Tiesas sēdes šajā lietā notiks 14. un 16. jūnijā, kā arī 3. augustā.
A. Šķēles preses pārstāvis Romāns Meļņiks atbild skopi: "Līdz vēlēšanām ne tādi dokumenti vien sagaidāmi. Dokumenti ir politiskās cīņas metodes."
Līdz šim politiķis savu saistību ar digitālās televīzijas lietu, kurā apsūdzēti 20 cilvēki, ir noliedzis. Vairāk vai mazāk pamatoti mājieni par viņa līdzdalību tikuši doti visu laiku, bet pašreiz noplūdinātajos dokumentos lasāms, ka A. Šķēles veidots ārzonas uzņēmums – kāda Gērnsi salas trasta kompānija – bijis akciju turētājs britu firmā Kempmayer Media Ltd, kura tika iecerēta kā digitālās televīzijas ieviesēja Latvijā. Tas izmaksātu vairākus desmitus miljonu latu, kurus pārskaitītu Kempmayer kontā. Spriežot pēc dokumentiem, patiesā labuma guvējas no ārzonas firmas bijušas A. Šķēles pirmā sieva un abas meitas, nevis nepastarpināti viņš pats. Par to var spriest tagad, kad kļuvušas pieejamas Maikla Neigla liecības, kurās viņš minējis, ka 2003. gadā ticies ar advokātu Jāni Lozi un Hariju Krongornu, kuri kopā ar A. Šķēli esot apmeklējuši Gērnsi salu saistībā ar trasta kompānijas dibināšanu. H. Krongorns un J. Loze ir apsūdzēti digitālgeitas lietā. Ar J. Lozi kā A. Šķēles advokātu M. Neigls, būdams Gērnsi darbojušās uzņēmumu administrēšanas pārstāvis, ticies vairākas reizes un apspriedis dažādus investīciju projektus, kas Latvijā neoficiāli tikuši saistīti ar A. Šķēles interesēm. J. Loze vakar neatsaucās Neatkarīgās vēlmei ar viņu sazināties.
Savukārt E. Piliksers informē, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā dokumenti nonākuši 2007. gada augusta nogalē, apmēram mēnesi pirms tam, kad lietu vajadzējis nodot tiesai pēc termiņa pagarinājuma. "Materiāli saturēja papildu ziņas, kas līdz tam nebija zināmas. Bija jaunas ziņas, kas bija pārbaudāmas," viņš klāsta. Pēc tam vajadzējis sūtīt tiesiskās palīdzības lūgumu uz citu salu "starp Lielbritāniju un Franciju", tāpēc prokurors pieņēmis lēmumu šos materiālus izdalīt no pamatlietas, kas tika sūtīta uz tiesu. Sarunā viņš vairākkārt uzsver, ka savus lēmumus nekomentēs. "No 2007. gada rudens līdz šim laikam man bija savi apsvērumi tos turēt noslēpumā. Bija jāiegūst atbilde no otras salas. Pirms mēneša tā saņemta, un nu vairs nav vajadzība paturēt materiālus noslēpumā dažu apsvērumu dēļ," dokumentu iesniegšanu tiesai tagad pamato E. Piliksers. Viņš informē, ka M. Neiglu paredzēts aicināt kā liecinieku uz Latviju šā gada novembrī. Arī tāpēc vajadzējis tiesai iesniegt jau minētos dokumentus, kā arī esot jādod laiks aizstāvjiem iepazīties ar tiem. Viņš pavēstījis, ka digitālgeitas pamata kriminālprocesā, kuru izskata Rīgas apgabaltiesa, jaunu apsūdzēto nebūs, bet, iespējams, apsūdzības var tikt celtas no pamata lietas izdalītajā procesā. Krimināllieta par digitālās televīzijas ieviešanas procesu tiesai nodota 2007. gadā.