Ar kampaņu par drošu braukšanu Esi pie stūres – atceries fiziku! Latvija seko Eiropas labajam tonim, apņemties līdz 2050. gadam pilnībā novērst ja ne vispār ceļu satiksmes negadījumus, tad negadījumus ar bojāgājušiem cilvēkiem.
Valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) organizētā kampaņa ceturtdien tika atklāta ar diskusiju Nulle bojāgājušo uz Latvijas ceļiem - realitāte vai utopija. Pasākuma minimālais mērķis bija vēlreiz atšifrēt kampaņas starptautisko zīmolu Vision zero. Tas nav par sliktu redzamību, bet par nevienu jeb nulli bojāgājušo uz ceļiem.
Pasākumu atklāja satiksmes ministrs Uldis Augulis ar līdzsvarotu interpretāciju bojāgājušo skaita statistikai.
No vienas puses, ir jauki uzrādīt bojāgājušo skaita trīskārtēju samazinājumu desmit gadu laikā, bet, no otras puses, jāatzīst, ka Eiropas valstu salīdzinājumā pēc bojāgājušo skaita uz miljonu valsts iedzīvotāju Latvija palikusi zemā vietā.
Bojāgājušo skaita sarukums no 419 cilvēkiem 2007. gadā līdz 136 cilvēkiem 2017. gadā nav noticis vienmērīgi. Tas ietver bojāgājušo skaita sarukumu laikā līdz 2013. gadam, tad atkal visai strauju bojāgājušo skaita pieaugumu pāris gadu garumā un sarukumu pašos pēdējos gados. Šis gads vismaz pagaidām sola, ka upuru būs mazāk, bet to skaita sarukums kļuvis lēnāks. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis informēja, ka līdz vakardienai uz ceļiem bojā gājuši 49 cilvēki. Karstā vasara un lielā braukāšana Jāņos nav tādi iemesli, lai līdz pirmā pusgada beigām Latvijā uz ceļiem aizietu bojā 61 vai vairāk cilvēku, kas atkārtotu vai pārspētu 2017. gada pirmo sešu mēnešu rādītāju.
Ne pilnīgi sinhroni, bet aptuveni līdzīgi sarucis arī bojāgājušo skaits ugunsgrēkos un nelaimes gadījumos darba vietās. Visos trijos gadījumos bojāgājušo skaits mazāks nekā 2007. gadā, bet darba vietās bojāgājušo skaita izmaiņas jau ilgāku laiku ir tikai svārstības bez samazinājuma tendences (CSP pagaidām vēl nav publicējusi šā rādītāja skaitli 2017. gadam). Līdzīgi var notikt arī ar satiksmes negadījumu upuru skaitu, kad iespējas uzlabot satiksmes drošību ar sociālajām kampaņām vai alkoholiķu tvarstīšanu tiks izsmeltas. Tad vajadzēs izmainīt ceļu būves un uzturēšanas standartus, ja Latvija varēs par to papildus samaksāt. Par šādiem papildu izdevumiem informēja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Piemēram, pretējos virzienos braucošo automašīnu atdalošās joslas tikai uz valsts galvenajiem autoceļiem 580 km garumā izmaksātu 290 miljonus eiro pašreizējās cenās. Citas izmaksu pozīcijas gan ir par kārtu vai divām kārtām zemākas, bet šādu pozīciju ir daudz (aizsargbarjeras, ribjoslas, signālstabiņi, horizontālais marķējums uz visa asfaltēto ceļu kopgaruma, zemes pirkšana, lai padarītu lēzenākus grāvjus...). Tepat jāatgādina, ka LVC rēķina izmaksas tikai uz valstij piederošajiem ceļiem, kas veido nepilnu trešdaļu no visiem ceļiem Latvijā, uz kuriem notikušie negadījumi veido kopējo negadījumu un bojāgājušo skaitu.
Ticamāk, ka tagadējā kampaņa Esi pie stūres - atceries fiziku! un tās starptautiskais ietvars Vision zero īstermiņā palīdzēs negadījumu skaitam nepalielināties, nevis tos būtiski samazinās. Grūtāk saskatāmā nākotnē ceļu negadījumu skaitu var ietekmēt izmaiņas satiksmes intensitātē, iedzīvotāju skaitā, izvietojumā un pārvietošanās veidos.
