Bez virzības pagaidām paliek iesniegtie grozījumi likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kuros bija paredzēts mainīt iespēju žurnālistam pasargāt savu informācijas avotu, kā arī panākt, lai pret žurnālistu netiktu vērsta individuāla krimināltiesvedība.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar noraidīja Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) frakcijas iesniegtos grozījumus minētajā likumā. Par grozījumu tālāko virzību atbild Juridiskā komisija. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti uzskata, ka esošajos normatīvajos aktos ir pietiekami precīzs tiesiskais regulējums, tāpēc izmaiņas nav vajadzīgas. Šādu nostāju komisijas sēdē izteica arī Tieslietu ministrijas pārstāvji. Tieslietu ministrijas pārstāve Indra Gratkovska iebilda pret likuma grozījumiem, kas sašaurinātu iespējas prasīt žurnālistam atklāt informācijas avotu. Tas esot būtiski, izskatot noziegumus pret nepilngadīgajiem. Līdzīga nostāja ir tiesībsargam, kurš norāda, ka tādējādi netiks pienācīgi ievērotas un aizsargātas bērnu tiesības. PCTVL iesniegtajos grozījumos tika ierosināts noteikt – "tikai tiesa, izskatot lietas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem un ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu". Jāpaskaidro, ka tiesa tad nevarētu prasīt žurnālistam atklāt informācijas avotu, izskatot kriminālnoziegumus, kas tiek kvalificēti kā mazāk smagi. Tādējādi pat dzimumnoziegumi pret nepilngadīgajiem būtu uzskatāmi par "viegliem".
PCTVL ierosināja, ka ar prasību par masu informācijas līdzekļa nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu var vērsties tikai pret izdevēju kā juridisko personu, nevis pret žurnālistu individuāli. Atzīstot, ka pašlaik tiesas vēršas arī pret žurnālistiem, kaut likums to neparedz, Tieslietu ministrijas pārstāvji atzina, ka nav pētījuši, vai tādā veidā pārkāpts likums.
PCTVL izskatīšanai parlamentā iesniedza vairāk nekā 120 Latvijas žurnālistu parakstītu atklāto vēstuli, kurā bija pieprasīti konkrēti grozījumi likumos.