Aerodium: duelis pāraug kaujā
Ekonomikas ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un pat Eiropas Komisija iesaistījušās dueļa rāmjus pāraugušajā kaujā starp uzņēmuma Aerodium vadītāju Ivaru Beitānu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu.
Duelēšanās sākās ar A. Ozola paziņojumu, ka Aerodium ir iesaistīts valsts un Eiropas līdzekļu izkrāpšanā, būvējot vēja tuneli Jelgavā, un nesaskaņas starptautiskajā izstādē World Expo 2010 Ķīnā izmantojis, lai šantažētu LIAA, kas Aerodium nav samaksājusi līgumā noteikto summu par Latvijas paviljona būvniecību Šanhajā. I. Beitāns lika lietā ne mazāk smagus argumentus, sakot, ka A. Ozols pieprasījis no uzņēmuma kukuli, tomēr par minēto faktu KNAB nav vērsies.
A. Ozols esot prasījis no Latvijas paviljona veidotājiem kukuli 6 līdz 10 procentu apmērā, bet tad apstājies pie 8 procentiem. I. Beitāns vakar Neatkarīgajai sacīja, ka noteikti vērsīsies KNAB, bet uz jautājumu, kāpēc to nedarīja uzreiz pēc kukuļa pieprasīšanas, atbild: "Trīs mēnešus strādājām Ķīnā, tā bija galvenā prioritāte." Viņš saka – kukulis prasīts septembrī, bet mājieni izskanējuši jau agrāk. "Ieraksta mums nav, bet ir vairāki liecinieki. [Ozols] prasīja arī daļas no kompānijas, te bija cilvēks, kurš pārbaudīja mūsu finanses," informē I. Beitāns. Abi iepazinušies tikai 2008. gada beigās, kad sākušies sagatavošanās darbi Latvijas dalībai izstādē, kurā Aerodium ieguva tiesības saņemt finansējumu – apmēram 2,5 miljonus latu – Latvijas paviljona būvniecībai un uzturēšanai. Jāpiebilst, ka 2004.–2006. gada plānošanas periodā iespējami lielāko LIAA piešķirto finansējumu – 1,5 miljonus latu – saņēma SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs, par kura valdes locekli un līdzīpašnieku I. Beitāns kļuva 2007. gadā. Aerodium grupas uzņēmums Jelgavā būvēja vēja tuneli, ko tagad LIAA dēvē par butaforisku.
Pašlaik abu līguma partneru strīdā par naudas iespējamu izšķiešanu nav tiešu pierādījumu, tāpat kā par kukuļa prasīšanu, bet pārbaudē iesaistīts KNAB gan pēc LIAA, gan Ekonomikas ministrijas lūguma. A. Ozols savukārt lūdzis sevi atstādināt no direktora amata uz laiku, taču I. Beitāns uzskata – tas notiek tālab, lai viņš arvien nopietnāk varētu pievērsties šim jautājumam un atspēlēties Aerodium. Savu pozīciju Aerodium paudīšot piektdien, kad I. Beitāns atgriezīsies no komandējuma.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis skaidro, ka gadījumos, kad izskan informācija par Eiropas Savienības naudas nelietderīgu izmantojumu, tiek prasīta informācija no Finanšu ministrijas. Konkrētajā gadījumā tas jau izdarīts. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) vēl nav saņēmis skaidrojumu no abiem strīdniekiem, stāsta ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs. Ministrs nav noteicis konkrētu termiņu, kad vēlas saņemt paskaidrojumus, taču vakar uzsākta dienesta pārbaude. "Gribam redzēt faktoloģisko materiālu. Vislabāk būtu bijis, ja apsēstos pie viena galda un izrunātos. Tā līdz šim darīts. Ministram bija šoks, kad redzēja, kāda informācija nāk ārā. Tagad jāsāk šķetināt, kur emocijas un kur – fakti. Ceram, ka cilvēki nāks pie prāta un nomierināsies," situāciju raksturo S. Sabajevs.
Šobrīd valsts galvenais uzdevums ir nodrošināt paviljona darbību un neesot pamata bažām, ka kaut kas varētu samežģīties.