Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena atgādina par padomju varas mēģinājumu sagraut Latviju un iznīcināt tās tautu, Rīgas pilī atklājot fonda "Sibīrijas bērni" rīkoto konferenci "1941. gada 14. jūnija piemiņai", sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kā aģentūru LEAT informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis atzīmēja, ka padomju okupācijas režīma represijas turpinājās arī pēc tam, kad cilvēki, pārvarot grūtības, atgriezās Latvijā. "Lai gan dzimtā zeme jau bija zem kājām, katra diena bija kā jauna atgriešanās no Sibīrijas, jo represijas turpinājās - ar šķēršļiem profesijas un izglītības izvēlē, ar zīmogu pasē, kas raisīja līdzcilvēku neuzticību vai pat nicinājumu. Ar trūkumu un beztiesiskumu," teica Valsts prezidents.
Viņš uzsvēra, ka cīņa par izdzīvošanu Sibīrijā, Latvijā turpinājās kā cīņa par dzīvošanu. "Neredzama, personiska, un ļoti sāpīga Tā bija klusa varonība, kuru varam tikai apbrīnot, un no kuras mācīties - saglabāt uzticību Latvijai arī ikdienā, arī vienatnē, arī tad, kad visgrūtāk," teica Vējonis.
Pieminot komunistiskā režīma upurus, Valsts prezidents plkst.13 svinīgā ceremonijā noliks ziedus un teiks uzrunu pie Brīvības pieminekļa. Vēlāk pēcpusdienā Valsts prezidents dosies uz Latvijas armijas karavīru piemiņas vietu Litenē, kur piedalīsies atceres brīdī Litenes kapos un tiksies ar represētajiem pie atmiņu ugunskuriem.
Pieminot Komunistiskā genocīda upurus šodien Rīgā notiks vairāki pasākumi - piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa, Šķirotavas un Torņakalna stacijās, koncerti, kā arī gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja ēkas Rātslaukumā līdz Brīvības piemineklim.
1941.gada naktī no 13. uz 14.jūniju notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem. Kopumā šajā naktī no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 15 000 cilvēku.