Visticamāk, dodoties uz ārzemēm, daļa garīdznieku bija spiesta sadarboties ar bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK), pauda bijušais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers.
Pēc viņa teiktā, arī garīdzniekiem, līdzīgi kā zinātniekiem un pētniekiem, dodoties uz konferencēm ārvalstīs, bija nepieciešams saņemt atļauju no VDK. Cilvēki arī tika brīdināti, lai nedara noteiktas darbības, vai arī lai netiekas ar kādām citām noteiktām personām. "Un tas tiek uzskatīts par solījumu čekai un sava veida sadarbību," pauda Brūvers.
Bīskaps apgalvoja, ka bijis pieminēts saistībā ar dalību dažādos ārvalstu pasākumos
Kā piemēru Bīskaps minēja atgadījumu, kad, dzīvojot Minhenē, pie viņa ciemos bija ieradies pensionēts baptistu mācītājs, kurš atklāti sacīja par nepieciešamību ziņot par abu tikšanos. "Nonākot Latvijā, Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā izņēmu savus dokumentus, un viņš (mācītājs) arī bija noziņojis tā, kā bijām norunājuši. Gan jau daudziem bija šāda veida sadarbība. Vai bijis kāds ļaunprātīgs nodevējs, man to ir grūti iedomāties bez pierādījumiem," sacīja Brūvers.
Taujāts par paša atrasto informāciju saistībā ar VDK, bīskaps apgalvoja, ka bijis pieminēts saistībā ar dalību dažādos ārvalstu pasākumos. Tāpat kāds aģents esot ziņojis, ka Brūvers gatavojas rakstīt grāmatu "Kā rodas disidenti", ko vēlāk, 1978.gadā, viņš arī izdeva.
Brūvers apgalvoja, ka ar vairākiem LELB pārstāvjiem runājis par kādreizējo sadarbību ar VKD, taču šīs personas jau devušās mūžībā.
Brūvers dzimis 1949.gadā. Augstāko teoloģisko izglītību ieguvis Starptautiskajā korespondences institūtā ASV, kā arī pirms tam studējis medicīnu. 1976.gadā viņš kopā ar ģimeni bija spiests izbraukt uz Vāciju, kur no 1979.gada strādāja par žurnālistu radio "Brīvā Eiropa" Minhenē, bet 1995.gadā pārcēlās uz Prāgu. Par diakonu viņš ordinēts 1995.gadā, sākot kalpot Prāgas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Pēc ordinēšanas par mācītāju 2001.gadā Brūvers Latvijā atgriezās 2004.gadā, un pēc Jāņa Vanaga aicinājuma kļuva par arhibīskapa vietnieku. Bīskapa amata pienākumus Liepājas diecēzē Brūvers pildīja laika posmā no 2007.gada līdz 2016.gadam.
Kā ziņots, Satversmes aizsardzības birojā (SAB) esošajā VDK aģentu alfabētiskajā kartotēkā ir vismaz 4650 kartītes.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, tad VDK zinātniskās izpētes komisija noskaidrojusi, ka tas esot aptuvens skaits. Visus lūgumus sniegt informāciju SAB bijušās VDK zinātniskās izpētes komisijai atteicis, atsaucoties uz fizisko personu datu aizsardzību.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, piemēram, ir identificēti 77 ar dažādām reliģiskām organizācijām saistīti aģenti, no tiem 61 aģents bija no lielākajām Latvijas kristīgajām konfesijām. Aptuveni puse bija aģenti no Romas katoļu baznīcas, tāpat bija aģenti no Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas, Pareizticīgās Baznīcas, vecticībniekiem un baptistiem. Lielais aģentu īpatsvars Romas katoļu baznīcā saistīts ar tās vadības atrašanos ārzemēs - Vatikānā. Aģentu vidū bijis arī viens Rīgas sinagogas rabīns.
Pārējo aģentu vidū ir draudžu priekšnieki, draudžu locekļi, kā arī vairāki konspiratīvo dzīvokļu turētāji. Reliģisko organizāciju vidē identificēts arī viens rezidents. Aģentu vidū ir bijušie un esošie kristīgo baznīcu vadītāji un autoritātes. Vairāki no aģentiem, kuri vervēšanas laikā mācījās garīgajos semināros, mūsdienās ir ievērojami kristīgo baznīcu vadītāji ārpus Latvijas.
Kartotēkā atrodami arī aptuveni 600 gadījumi, kad kā aģenti vervēti ievērojami Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) kultūras darbinieki. Savukārt tādas struktūras kā Latvijas Padomju Rakstnieku savienība, LPSR Komponistu savienība, LPSR Mākslinieku, LPSR Kinematogrāfijas darbinieku savienība, LPSR Teātra biedrība un citas VDK izmantoja kā piesegstruktūras.