LDz atlaiž alkohola reibumā aizmigušo dzelzceļa pārbrauktuves dežurantu

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) atbrīvojis no darba dzelzceļa pārbrauktuves dežurantu, kurš svētdien darba vietā bija aizmidzis, atrodoties alkohola reibumā, tādējādi nespējot pildīt savu pienākumu - atvērt dzelzceļa pārbrauktuvi satiksmei, apstiprināja LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.

Pēc viņa teiktā, šī bija nepieļaujama rīcība.

Svētdien sociālajos tīklos kāda privātpersona bija publicējusi video, kurā redzams, ka pie dzelzceļa pārbrauktuves Rīgā, Krustabaznīcas ielā, ap plkst.18 bija izveidojusies gara automašīnu rinda. Neskatoties uz to, ka vilciena nav, pārbrauktuve bijusi slēgta. Kāds autovadītājs gaidījis 17 minūtes, līdz iedomājies iet pārbaudīt pārbrauktuves dežuranta ēku, kurā atklājies, ka dežurants atrodas alkohola reibumā un ir aizmidzis.

Zvaners norādīja, ka LDz patlaban izmeklē šo gadījumu.

"Patlaban izmeklējam šo gadījumu un pastiprināsim kontroli vēl vairāk, lai nepieļautu šādus gadījumus. Šogad uzstādīsim vēl 37 alkometrus lielākajos dzelzceļa mezglos, kas nodrošinās darbinieku pārbaudi uz alkohola klātbūtni organismā, pirms darba sākšanas un pirms darbadienas beigām. Arī līdz šim darbinieki kontrolēti, veicot izlases veida pārbaudes, taču kontrole tiek un tiks pastiprināta," teica Zvaners.

Lūgts komentēt, ko LDz var darīt vēl, lai šādus gadījumus nepieļautu, Zvaners atzina, ka uzņēmumā ar tik lielu darbinieku skaitu cilvēcisko faktoru nevar izslēgt, taču LDz turpina pilnveidot procesus, pārejot uz automātiskiem risinājumiem.

"Diemžēl nevar izslēgt cilvēcisko faktoru uzņēmumā ar tik lielu darbinieku skaitu. LDz arvien pilnveido tehnoloģiskos procesus, automatizējot tos, lai izslēgtu cilvēcisko faktoru," atzīmēja Zvaners.

Viņš arī piebilda, ka šādās pārbrauktuvēs, tuvojoties vilcienam apmēram 1000 metru attālumā līdz pārbrauktuvei, barjera nolaižas automātiski, tad ieslēdzas aizliedzošās luksofora gaismas un arī speciālais skaņas signāls. Savukārt pārbrauktuves dežurantam tā ir jāatver satiksmei.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais