Praida nepieciešamību Latvijā apliecina pēdējā laika mēģinājumi ierobežot cilvēktiesības, pauda Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis, "Baltijas praida" līdzpriekšsēdētājs Kaspars Zālītis.
Zālītis uzskata, ka pēdējā laikā vērojami vairāki mēģinājumi ierobežot cilvēktiesības.
Viņš skaidroja, ka praids pēc savas būtības ir nozīmīgs, lai aktualizētu cilvēktiesību jautājumus Latvijā. Pēdējos trīs gados "Mozaīka" runājusi par kopējiem cilvēktiesību jautājumiem, jo LGBT tiesības nav atrautas no sieviešu, cilvēku ar invaliditāti un citu grupu tiesībām.
Zālītis uzskata, ka pēdējā laikā vērojami vairāki mēģinājumi ierobežot cilvēktiesības, piemēram, aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Tāpat, pēc viņa paustā, spēkā stājušies "mistiski" tikumības grozījumi un vērojami līdzīgi procesi, kas tikai apstiprina, ka Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams cilvēktiesību jautājumos.
Vienlaikus Zālītis uzsvēra, ka šogad Rīgā notiekošais praids ir redzamākais pasākums, kurā tiek parādīta LGBT kopienas esamība Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Šajā pasākumā tiek parādīts, ka LGBT ir tādi paši cilvēki kā visi, nevis tādi, kādus viņus vēlas padarīt "pretinieki". Tāpat praids ir apliecinājums tam, cik daudz cilvēku atbalsta līdztiesību, piebilda Zālītis.
Viņš uzsvēra, ka šogad praida laikā uzmanība pievērsta, ne tikai LGBT kopienai, bet arī sieviešu tiesībām, HIV un AIDS jomai, dažādībai uzņēmējdarbībā, vārda brīvībai un citiem jautājumiem.
Uz jautājumu, kā vērtē sabiedrības attieksmi pret praidu, Zālītis sacīja, ka ar katru gadu praidu atbalstošo cilvēku loks pieaug, bet agresija nozīmīgi samazinās. Arī cilvēki arvien mazāk baidās piedalīties praidā, kā rezultātā pieaug arī praida pasākumu apmeklējošo ģimeņu skaits. "Mēs gribam nodot ziņu, ka LGBT kopiena un citas grupas Latvijā nav apmierinātas ar esošo situāciju, un politiķiem ir jāmainās," sacīja Zālītis.
"Mozaīkas" pārstāvis uzskata, ka Latvijā lielākā daļa politiķu nav gatavi iet līdzi laikam un "spēlējas ar pagātnes rēgiem".
Viņš atzina, ka praidam arī šogad būs pāris pretinieki, tomēr viņu skaits nebūšot liels. "Kamēr šie cilvēki netraucē un neuzbrūk gājiena dalībniekiem, tās ir šo cilvēku tiesības izteikt viedokli," sacīja Zālītis, piebilstot, ka Latvijā ir cilvēki, kuri nevēlas redzēt daudz ko, tostarp Dziesmusvētkus un citus pasākumus.
Zalītīs informēja, ka nākamais praids Rīgā plānots 2021.gadā, kad tas būšot vēl vērienīgāks pasākums un plānotā programma esot ļoti ambicioza. "Praids ir veids, kā uzlabot valsts un pilsētas reputāciju. Vēlamies parādīt Rīgu kā atvērtu un tūristiem pievilcīgu pilsētu - Baltijas centru," sacīja "Mozaīkas" vadītājs.
Šodien plkst.12 Vērmanes dārzā sāksies pulcēšanās uz "Baltijas Praida 2018" gājienu, kurš sāksies plkst.13 un notiks līdz pat plkst.14.30.
Kā norāda pasākuma organizētāji, šis kā jau jebkurš praida gājiens, simbolizē LGBT kopienas un tās atbalstītāju redzamību un tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību.
Šogad praida galvenais sauklis ir "Redzi dažādību! Redzi brīvību!", un šī iemesla dēļ ikviens ir aicināts nākt un kopīgi iestāties par līdztiesību Latvijā un Baltijā, kas ir īpaši svarīgi šogad - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simtgadē. "Mūsu galvenie protesta simboli būs smaids, prieks, mīlestība, kopā būšana un ikvienu iekļaujošs varavīksnes karogs," uzsver praida organizētāji.