Pretrunas bijušā VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa vairākiem medijiem teiktajā par savu darbību ar OIK un miljonāra Māra Martinsona interesēm saistītajā enerģētikas biznesā ļauj apšaubīt arī to, ka viņš tiešām nekā «nav saistīts» ar pašu M. Martinsonu un «nezināja to, kas nebija jāzina».
Kā Neatkarīgā jau rakstīja, M. Skujiņš savā CV norāda darbu SIA Energo Capital finanšu direktora amatā no 2012. gada marta līdz 2012. gada novembrim.
Cita starpā, Neatkarīgajai bija jāiegulda krietnas pūles, lai iegūtu tieši to M. Skujiņa CV variantu, uz kura pamata Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadītā konkursa komisija pieņēma savu lēmumu par labāko kandidātu VID ģenerāldirektora amatam.
Kāpēc pedantiskais cilvēks piemirsis šo savu darbību enerģētikas jomā un pinas pretrunās, kad viņam par to vaicā?
Šajā CV M. Skujiņš izvērsti un pedantiski aprakstījis, ko viņš darījis SIA Energo Capital finanšu direktora amatā: «Vadīju koģenerācijas projekta finansējuma piesaisti 34 miljonu EUR apmērā sadarbībā ar Nordea banku, Dānijas eksportkredītu un citām kredītiestādēm, kā arī vadīju projekta juridiskās un komerciālās izpētes (due deligence) procesu.»
Turpretī laikrakstam Diena viņš šo amatu raksturo tikai kā «smuki skanošu»: «Es nezināju to, kas man nebija jāzina, es nepārvaldīju finanšu plūsmas, ar to nodarbojās citi cilvēki. Finanšu direktora amats bija nosaukums, par kuru vienojāmies, ka tas «smuki skan».»
Turklāt viņš savā CV nenorāda, ka vienlaikus ir bijis arī valdes loceklis citā enerģētikas uzņēmumā - SIA Natural Resources - kas iepriekš juridiski piederēja M. Martinsonam un kādai uzņēmēju Andra Griģa un Valda Pirktiņa pārstāvētai akciju sabiedrībai. Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka SIA Natural Resources plānoja uzcelt biogāzes staciju Vaiņodes pagasta Smaidās, t.i., tieši turpat, kur M. Martinsonam, A. Griģim un V. Pirktiņam piederoši uzņēmumi vēlējās uzcelt vairākas citas biogāzes stacijas.
Uzņēmumu reģistra dati publiskā datu bāzē Firmas.lv nepārprotami rāda - M. Skujiņš 2012. gada 26. martā kļuvis par SIA Natural Resources 100% kapitāla daļu turētāju un vienīgo valdes locekli. 2012. gada 1. novembrī viņš iecēlis sevi par SIA Natural Resources likvidatoru, bet jau 2012. gada 3. decembrī atdevis šo uzņēmumu ar M. Martinsonu, A. Griģi un V. Pirktiņu saistītai akciju sabiedrībai likvidācijas pabeigšanai.
Kāpēc pedantiskais cilvēks piemirsis šo savu darbību enerģētikas jomā un pinas pretrunās, kad viņam par to vaicā? Ne jau tāpēc, ka tas bijis neveiksmīgs, jo neveiksmīgi projekti bija gan SIA Energo Capital, ar ko CV lepojas VID ģenerāldirektora amata kandidāts, gan SIA Natural Resources, no kā viņš cenšas norobežoties.
Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka ar OIK atļauju kārtošanu nav nodarbojusies pati SIA Energo Capital, bet gan tās meitasfirmas. Piemēram, SIA Energo Capital pieder 33% SIA Clean Electric kapitāla daļu, bet 67% šīs uzņēmējsabiedrības kapitāla pieder SIA MM investīcijas - dubultais M, jeb «M kvadrātā» tiek uzskatīta par tādu kā M. Martinsona firmas zīmi. Protams, no 2012. gada šī kompānija pieder Mārcim Martinsonam, nevis Mārim Martinsonam.
Ekonomikas ministrijas mājaslapā var atrast informāciju gan par to, kuri šī lielā OIK biznesa konglomerāta projekti tika turpināti, gan to, kuriem tika atcelti lēmumi par obligāto elektroenerģijas iepirkumu (OIK).
Visdīvainākie ir divi ieraksti par augstāk pieminēto, vienu brīdi M. Skujiņam piederējušo SIA Natural Resources. Šai SIA Ekonomikas ministrija atļauju uz OIK anulējusi gan 2012. gada 17. augustā, gan 2014. gada 31. janvārī, kaut gan Firmas.lv dati liecina, ka SIA Natural Resources ir likvidēta jau 2013. gada 2. septembrī, t.i., četrus mēnešus pirms tam...