Liela daļa Latvijas sabiedrības nezinātu, kā rīkoties situācijā, kad cukura diabēta pacientam pēkšņi paliktu slikti cukura līmeņa pazemināšanās dēļ. «Vismazāk par cukura diabētu informēta tieši tā vecuma grupa, kurai ir vislielākais risks saslimt ar 2. tipa diabētu – tie ir cilvēki vecumā ap 40 gadiem,» norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.
Latvijas Diabēta federācija, aktualizējot tēmu par nepietiekamām sabiedrības zināšanām par cukura diabētu, tā simptomiem un palīdzības sniegšanu cukura diabēta pacientiem, veikusi aptauju. Tajā iegūtā informācija, pēc mediķu domām, ir satraucoša, ņemot vērā datus, cik diabēta pacientu ir Latvijā un vēl top, cik daudz cilvēkiem tas nav diagnosticēts.
71 procents nezinātu, kā sniegt pirmo palīdzību, ja cukura diabēta pacients zaudē samaņu
I. Štelmane stāsta, ka cukura diabēta izplatība Latvijā līdzīgi kā citur pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir strauji pieaugusi, un 2016. gada nogalē Latvijas cukura diabēta pacientu reģistrā bija jau 88 945 pacienti. Ja salīdzina ar 2005. gadu, kad reģistrēti bija 47 847 pacienti, ir skaidri redzams, ka pacientu skaits ir dubultojies. «Šā iemesla dēļ arī apkārtējiem, kuri paši neslimo ar cukura diabētu, jābūt informētiem, lai zinātu, kā palīdzēt apkārtējiem ārkārtas situācijās, taču, kā liecina jaunākās aptaujas dati, sabiedrības zināšanas ir nepietiekamas,» secina ārste. Tikai 36 procenti iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka zina, kas ir cukura diabēts un kā tas izpaužas, savukārt trešā daļa iedzīvotāju neapzinās, kādi ir cukura diabēta simptomi. Situācijā, kad cukura diabēta pacientam pēkšņi paliktu slikti cukura līmeņa pazemināšanās dēļ, 71 procents nezinātu, kā sniegt pirmo palīdzību, ja cukura diabēta pacients zaudē samaņu. Vecuma grupā ap 40 gadiem, kad ir lielākais risks saslimt ar 2. tipa diabētu, cilvēku zināšanas par veselību ir vājas. Vairāk nekā puse iedzīvotāju šajā vecuma grupā nav informēti par to, kādas ir neārstēta diabēta sekas, savukārt 53 procenti nezinātu, pie kura ārsta būtu jāvēršas diagnozes noteikšanai.
Stradiņa slimnīcas diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča apliecina, ka patiešām iedzīvotāji, kā arī paši diabēta pacienti nepazīst cukura līmeņa pazemināšanās simptomus un nav informēti vai līdz galam neizprot, kā jārīkojas. Kāpēc tas būtu jāzina? Atbilde ir vienkārša: jo ikdienā ir saskarsme ar diabēta pacientiem un jāzina, kā rīkoties. Otrkārt, būtiski zināt, vai pašam ar veselību viss kārtībā - kādi ir cukura līmeņa rādītāji asinīs un cik regulāri tie tiek veikti. Aptaujā 70 procentu cilvēku atzinuši, ka ikdienā ir bijusi saskarsme ar kādu cukura diabēta pacientu, tāpēc bažas raisa cilvēku nezināšana par palīdzības sniegšanu cukura diabēta pacientam, ja viņam paliek slikti. Puse aptaujāto atzina, ka nepazīst simptomus, kas liecina par cukura līmeņa pazemināšanos cukura diabēta pacientam. Vēl sliktākas zināšanas ir gados jauniem cilvēkiem. 57 procenti cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem nesaprastu, ka cilvēkam ir slikti, jo pazeminājies cukura līmenis asinīs, un 77 procenti cilvēku šajā vecuma grupā nezinātu, kā rīkoties, ja cukura diabēta pacients zaudē samaņu. Par īpaši izstrādāto cukura diabēta «pasi», kas parasti atrodas pie cukura diabēta pacienta un ietver informāciju, kā līdzcilvēkiem rīkoties ārkārtas gadījumos, informēti ir tikai 26 procenti iedzīvotāju.
Daktere I. Štelmane skaidro, ir hipoglikēmija (cukura līmeņa asinīs samazināšanās) un hiperglikēmija (cukura līmeņa paaugstināšanās), un katrā no šiem gadījumiem būs dažāda rīcība. Ja cukura līmenis ir samazinājies, cilvēkam ir jāiedod kaut kas salds apēst vai iedzert. Savukārt hiperglikēmijas gadījumā nepieciešams ievadīt papildu insulīna devu un jādod dzert daudz ūdens.
Latvijas Diabēta federācija arī vērš uzmanību, ka cukura diabēta terapijā ir svarīgi laikus sākt ārstēšanu. Pētījuma dati rāda, ka vairāk nekā puse cilvēku darbspējīgā vecumā sākotnējos diabēta simptomus skaidrotu ar aizņemtību, stresu un nogurumu pēc darba. Cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem pie ārsta neietu, ja piedzīvotu nervozitāti, nogurumu bez iemesla, slāpes, biežu urināciju un bada sajūtu, kas ir sākotnēja diabēta simptomi un nebūtu jāignorē. Šos simptomus pie ārsta pārbaudīt ietu tikai vecāka gadagājuma cilvēki.
***
VIEDOKLIS
Indra ŠTELMANE, Latvijas Diabēta federācijas prezidente:
- Satraucoši ir tas, ka joprojām vairāk nekā divām trešdaļām sabiedrības nav pietiekamas informācijas par cukura diabēta pirmajiem simptomiem un pazīmēm. Tas bieži ir par iemeslu tam, ka cukura diabēts tiek diagnosticēts novēloti, tikai tad, kad jau attīstījušās slimības komplikācijas. Tāpēc regulāri vajadzētu veikt plašus informatīvus un izglītojošus pasākumus, lai pēc iespējas vairāk sabiedrības locekļu zinātu ne tikai cukura diabēta saslimšanas riska faktorus un kā katram mazināt savu saslimšanas risku, bet arī atpazītu pirmās slimības pazīmes un savlaicīgi uzsāktu ārstēšanu.
