Lauksaimnieki: Graudaugu sējumu situācija sausuma dēļ ik dienu kļūst kritiskāka
Graudaugu sējumu situācija lielā karstuma dēļ ik dienu kļūst kritiskāka, un nākas arvien vairāk bažīties par gaidāmās ražas apmēru un kvalitāti, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie lauksaimniecības nozares pārstāvji.
Biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons aģentūrai LETA teica, ka sausums negatīvi ietekmē graudaugu sējumus, un graudu raža jau patlaban lēšama mazāka nekā pērn. Taču esot pāragri izdarīt prognozes par konkrētu ražas samazinājuma apmēru. Lielākais sausums Latvijā ir Kurzemē, kur augsnei izteikti trūkst mitruma.
"Patlaban ir ļoti sauss, un šādi laika apstākļi nav novēroti pēdējos 18, 19 gadus. Sausums negatīvi ietekmē ziemāju, vasarāju attīstību, kā arī zālāju attīstību un pārējos lauksaimniecības procesus," atzina Trons.
Viņš piebilda, ka arī sinoptiķu šonedēļ solītais lietus būtiski situāciju neuzlabos, jo tik stipru nokrišņu, lai zemei dotu pietiekamu veldzi, nav gaidāmi. "Labākajā gadījumā nokrišņi "apsitīs" putekļu masu, bet zemē nekas neaizies. Nākamnedēļ sola lielāku lietu, bet nav zināms, vai prognozes piepildīsies. Ir liela nepieciešamība pēc nokrišņiem," viņš sprieda, piebilstot, ka pārlieku sausos laika apstākļos sējumi nepilnvērtīgi attīstās, jo tiem trūkst nepieciešamo barības vielu.
Pēc Trona teiktā, zemnieki patlaban sākuši gatavot lopbarību, taču arī tās kvalitāte nav diez cik spoža. "Lauksaimnieki gatavo pirmo pļāvumu, zāles masa ir krietni mazāka nekā tai vajadzētu būt jūnija sākumā. Tomēr lauksaimniekiem nav īpašu variantu, lopbarība jāgatavo. Atliek cerēt uz otro un trešo pļāvumu, varbūt kāds paspēs zāli nopļaut arī ceturto reizi. Viss ir atkarīgs no laika apstākļiem vasarā un rudenī, kā arī no tā, cik agru vai vēlu iestāsies rudens. Līdz šim arī kukurūza ir švaki attīstījusies," teica Trons.
Liepājas rajona Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības "Gudriķi" īpašnieks Guntis Silenieks aģentūrai LETA norādīja, ka Nīcas novadā lietus nav bijis jau ļoti sen un kultūraugiem izteikti trūkst mitruma. "27, 28 un 30 grādu karstumā un vējā augi bija kā uz pannas, tāpēc nokrišņi iepriekšējās dienas diez cik nelīdzēja. Situācija kļūst arvien sliktāka," sacīja Silenieks, norādot, ka ilgstošā sausuma dēļ vasarāju potenciālais ražas apmērs ir samazinājies.
Pēc viņa teiktā, pirmajiem sētajiem vasarājiem sakņu sistēma ir spēcīgāka, taču vēlāk sētie vasarāji no sausuma cieš vairāk. "Šāda situācija izveidojusies dēļ slapjā rudens dēļ pagājušajā gadā. Lielajās lietusgāzēs un slapjajā laikā pērn uz laukiem veidojās peļķes, kurš šopavasar ilgi nežuva. Varējām rušināt zemi apkārt peļķēm, cik nu vien gribējām, bet pagājušā gada ūdens bija uzkrājies un vēl jūtams šopavasar. Tāpēc šajā pavasarī lauksaimnieki ar tehniku nevarēja laicīgi tikt virsū uz laukiem, sējas darbi atsevišķos laukos aizkavējās divas nedēļas," teica Silenieks.
Viņš piebilda, ka vēlāk sētajiem vasarāju sējumiem mitruma šobrīd kritiski trūkst, kamdēļ sarūk potenciālās ražas apmērs un kvalitāte. Augi sāk nīkuļot. Nokrišņi vasarāju situāciju varētu uzlabot, taču Nīcas pusē lietus nav gaidāms. Nevar viennozīmīgi prognozēt, cik lieli būs ražas zaudējumi, jo vēl ir priekšā gandrīz divi mēneši, kuru laikā vasarājiem attīstīties. "Ir slikti, bet ražu neprognozēju. Vasarāji attīstīties vēl gandrīz divus mēnešus. Ir cerība, ka būs lietus, lai gan patlaban to nesola," norādīja Silenieks. Vienlaikus viņš piebilda, ka ziemāji Nīcas novadā pagaidām izskatoties cerīgi.
"VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA teica, ka Vidzemē pēdējo reizi lietus bija maija otrajā pusē. Taču reģionos tuvāk Igaunijas robežai nav lijis vairāk nekā mēnesi, un sējumi ir ļoti bēdīgā situācijā. Lai arī Latgalē vietām bijis lietus, sausums ir problēma arī tur. "Sējumi šobrīd cieš no tā, ka nav mitruma. Ik dienu kopš nav bijis lietus situācija tikai pasliktinās. To, kurā dienā situācija būs tik kritiska, ka varēs vairs ražu negaidīt, var tikai zīlēt. Gan vasarāju, gan kaut kādā mērā arī ziemāju ražas potenciāls ik dienu samazinās, jo mitrums ražas veidošanās laikā ir izšķirošs," teica Jansons, piebilstot, ka arī graudu kvalitāte lielā sausuma dēļ cieš. Līdz ar to daļa graudu jebkurā gadījumā derēs vienīgi lopbarībai.
Viņa atzina, ka tuvākajā laikā sinoptiķi nesola būtiskus nokrišņus, tāpēc prognozes par turpmāko sējumu attīstību ir bēdīgas. Tomēr ir pāragri rēķināt graudu ražas apmēra samazinājumu, jo vēl ir jāaizvada jūnijs un jūlijs. "Uz rekordražu noteikti nevar cerēt, bet, ja tuvākajā nedēļā līs, var cerēt, ka augi saņemas un mēs varētu novākt vidēju ražu. Ja tas nenotiek, situācija tikai pasliktināsies," teica Jansons, piebilstot, ka ik nedēļu situācija pasliktinās un pēc trim nedēļām sējumus neglābs arī liels lietus.