Lai arī mātes mirstība pēdējos divos gados ir būtiski samazinājusies salīdzinājumā ar traģisko 2015. gadu, kad Latvijā dažādu apstākļu dēļ nomira 12 sievietes grūtniecības laikā vai uzreiz pēc dzemdībām, paļauties uz «sausiem» skaitļiem nedrīkst, ir jāturpina pasākumi, lai mātes un bērna veselību uzlabotu.
Valdība vakar apstiprināja Veselības ministrijas sagatavoto plānu, kurā paredzēts no nākamā gada visām grūtniecēm apmaksāt doplerogrāfijas izmeklējumus, kā arī nodrošināt ātrāku pieejamību speciālistiem, bet vismaz 8000 riska grupas sievietēm - valsts apmaksātu kontracepciju. Saskaņā ar plānu tiks paplašināts arī ģenētiski iedzimto slimību skrīnings visiem jaundzimušajiem un papildu izmeklējumi bērniem, lai laikus atklātu sirds slimības.
Ekrānšāviņš no avīzes
Pēdējos gados gan nedaudz pieaudzis aprūpēto grūtnieču skaits. Piemēram, 2010. gadā laikus aprūpi sāka 87 procenti sieviešu, bet 2016. gadā - 90 procenti.
Veselības ministrija norāda, ka sievietes un bērna veselībai ir būtiski, ja grūtniece savlaicīgi apmeklē ārstu un stājas tā sauktajā grūtnieču aprūpē līdz 12. grūtniecības nedēļai, kā arī regulāri apmeklē ārstu vai vecmāti visā bērna gaidīšanas laikā. Taču dati liecina, ka vismaz desmitā daļa grūtnieču aprūpi pie ārsta laikus neuzsāk. Pēdējos gados gan nedaudz pieaudzis aprūpēto grūtnieču skaits. Piemēram, 2010. gadā laikus aprūpi sāka 87 procenti sieviešu, bet 2016. gadā - 90 procenti. Latvijā ir novadi, kur grūtnieču aprūpi laikus neuzsāk pat 20 procenti sieviešu. Veselības ministrija secinājusi, ka tas notiek tāpēc, ka šajās apdzīvotajās vietās nav ginekologu prakses, un atgādina, ka grūtnieces aprūpi var veikt arī ģimenes ārsts. Tomēr otrs iemesls ir grūtības sasniegt medicīnas iestādes, kur grūtniecei vajadzētu veikt izmeklējumus, kurus ģimenes ārsts nevar nodrošināt. Veselības ministrija secina, ka problēma ir attālums un, iespējams, līdzekļu trūkums, lai nokļūtu pilsētā, kur iespējams izmeklējumu veikt. Ministrijas speciālisti iesaka šo jautājumu risināt vietējām pašvaldībām, nodrošinot grūtniecēm atbalstu, kompensējot transporta izdevumus.
Latvijā joprojām katru gadu tiek reģistrēti mātes nāves gadījumi. Eiropas Savienībā pēdējos gados vidēji gadā ir pieci mātes nāves gadījumi uz 100 000 dzīvi dzimušo. Īpaši satraucoši rādītāji Latvijā bija 2015. gadā, kad Latvijā mātes mirstības rādītājs bija 55,2 uz 100 000 dzīvi dzimušo - togad nomira 12 sievietes grūtniecības laikā vai uzreiz pēc dzemdībām. Astoņi nāves gadījumi bija tieši saistīti ar grūtniecību (asiņošana, plaušu embolija), bet pārējo nāves gadījumi cēloņi bija asinsrites sistēmas slimības un gripa. Arī tāpēc ir svarīgi laikus būt mediķu uzraudzībā, lai novērstu šādus gadījumus.
Veselības ministrijas speciālisti secinājuši, ka mātes mirstību ietekmē arī sievietes vispārējais veselības stāvoklis un sociāli nelabvēlīgie apstākļi. Eskperti, kuri veica mātes mirstības konfidenciālo analīzi, secināja, ka trīs gadu laikā deviņas sievietes mirušas no netiešiem iemesliem, no kuriem sešos gadījumos bija sociālas problēmas. Ziņojumā secināts, ka sievietēm, kuras ir pakļautas sociālajam riskam vai ir sociāli nelabvēlīgā situācijā, nav pieejama informācija par ģimenes plānošanu, tāpēc sagatavotajā plānā par mātes un bērna veselību ir iekļauts arī pasākums - nodrošināt valsts kompensētu kontracepciju un reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamību tuvu sievietes dzīvesvietai. Priekšlikuma būtība ir sniegt sievietēm informāciju par grūtniecību un iespējas grūtniecību plānot, bet gadījumā, ja grūtniecība nav vēlama, nodrošināt drošu kontracepciju. To varētu saņemt 8000 sieviešu, sākot no 2019. gada otrās puses, un valsts budžetā tam nepieciešami 576 000 eiro.
